Jau 19.gadsimta otrajā pusē, kad Krišjānis Valdemārs ar Ainažu jūrasskolas dibināšanu aizsāka jūrniecības nozari Latvijā, Vidzemes piekrastē skolojušies daudzi izcili jūrnieki. Tagad par jūrskolu Ainažos un Salacgrīvā liecina vien muzejs. Lai atkal aktualizētu jūrniecību Vidzemes piekrastē, Salacgrīvā bibliotēkas ēku plāno pārveidot tā, lai te būtu vieta gan grāmatām, gan dažādu nozaru pārstāvniecībām.
“Tā radās bibliokuģis, kur sadzīvotu kopā grāmatas, kur sadzīvotu dažādas biedrības. Tā būtu jauno ģimeņu biedrība, pensionāru biedrība, Sarkanais Krusts, kafejnīca, banka, vieta kur jaunieši kopā ar saviem vectēviem varētu kopā nākt,” stāsta idejas autore, Salacgrīvas novada bibliotēkas vadītāja Hedviga Inese Podziņa.
Uz bibliokuģa prezentāciju bija aicināti dažādu nozaru pārstāvji, kas saistīti ar jūrniecību un, simboliski parakstot kuģa rulli, tie apstiprināja savu ieguldījumu idejas īstenošanā. Kā atklāj salacgrīvieši, tas nebūs tikai bibliotēkas remonts, bet jaunu attiecību veidošana ar kultūru, zinātni un jūru, atrodoties zem viena jumta.
“Šāda iestāde ir ļoti svarīga, jo jauniešus ir jācenšas pievērst jūrai. Latvieši nekad nav bijuši slikti jūrnieki, nekad nav bijuši slinki un vienmēr ir bijuši zinātkāri,” saka Gunārs Nartišs, vecākais kuģa mehāniķis kopš 1954.gada.
“Mēs nerunājam par to, ka mēs gribam jaunu jūrskolu Salacgrīvā, bet mēs runājam par to, ka mēs gribam jauniešiem parādīt ceļu uz jūru. Tas ir mūsu bibliokuģa galvenais uzdevums,” norāda bibliokuģa idejas līdzautors Gints Šīmanis.
Salacgrīvā jūrniecība vienmēr bijusi svarīga, tāpēc arī biobliotēkas ēka nedaudz atgādinās kuģa aprises. Bibliokuģis būs vieta arī zināšanu apmaiņai starp jauno un veco paaudzi. “Es esmu jūrnieka meita, es esmu jūrnieka māte. Mans dēls ir jūrā, arī kapteinis. Un es zinu, cik tas ir būtiski viņiem satikties, parunāties. Šī būtu tā vieta, kur viņiem sanākt kopā,” saka Podziņa.
Bibliokuģa idejas īstenošanai piesaistīs finansu līdzekļus no ziedotāju un Eiropas Savienības fondiem.
