„Man meita ir Skotijā, un bērni bija palikuši pie manis,” tā savu stāstu par atņemtajiem mazdēliem sāk piketa rosinātāja, ainažniece Gita Kreijere.
Kamēr meita strādā ārzemēs, viņas uzraudzībā palika abi meitas dēli. Pagājušā gada augustā mājās bija iedzeršana, par kuru pasūdzējās kaimiņi. „Es nenoliedzu. Kurš katrs jau kādreiz…svinības… vai kas, bet bērni netika nomesti novārtē, veselībai nekas nedraudēja.
Nākamajā dienā mani aicināja uz pārrunām, un es arī godīgi atbraucu, izrunāju ar Sociālo dienestu, bet beigās sanāca pavisam kaut kas cits. Bērnus aizveda prom. Lēmums bija pieņemts pirms tiesas sēdes,” norāda Kreijere.
Arī citiem piketa dalībniekiem ir līdzīgs stāsts, kas beidzies ar bērnu izņemšanu no ģimenes. „Mums atņēma bērnu – invalīdu,” saka kāda sieviete. „Dzērāju ģimene,” tiesas lēmuma pamatojumu atzīst vīrietis. „Godīgi runājot, pašiem audzināt to bērnu būtu iespējas. Visu laiku viņas ir bijušas,” saka sieviete.
Bāriņtiesas vadītāja Maruta Pirro stāsta, ka lēmums par bērnu izņemšanu no ģimenes ātri tiek pieņemts tikai ārkārtas situācijās, pārējos gadījumos to veicina pašu vecāku dzīvesveids. „Tas ir ilgākā laika posmā: vecāku aprūpe un uzraudzība,” saka Pirro.
Audžuģimenē noteikti ir labāk, jo vecākiem ir grūti nodrošināt tādus apstākļus, kādi ir nodrošināti audžuģimenēs. Par viņiem rūpējas, tur ir dienas režīms (..) Audžuģimenes patiešām godprātīgi pilda savus pienākumus,” piebilst Pirro.
Salacgrīviete Ineta ar vīru Uldi, kuru ģimenē bāriņtiesa izņēma sešgadīgo dēlu, atzīstot, kļūdas dzīvē bijušas arī viņai, bet kāpēc tad vairs nav ļauts no šī zīmoga atbrīvoties. „Maizes vietā ēdu nervu zāles,” saka Ineta. „Ja vēl paliek bez darba, tad mēs nevaram pierādīt, ka mums būs kādi labvēlīgi apstākļi,” norāda Uldis.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, kurš iznācis piketētājus aicināt uz sarunu pie tējas tases savā kabinetā, atzīst - šī nu ir tā reize, kad viennozīmīgi nevar vērtēt to, kad sabiedrībai būtu jāiejaucas kādas ģimenes bērnu likteņos.
Saruna pēc piketa abām pusēm ir gara. Pēc tās piketa organizatore Gita Kreijere atzīst – jā, ir gūts kompromiss. Bet no domes puses secinājums - jāuzlabo savstarpējā komunikācija, tātad vispirms jāveido dialogs.
