Diena, kad galdā tiek celta reņģe un lejup pa Salacu peld plosts, kurš trīs dienu garumā tapis gleznainajā Steliņkalna pakājē. Tieši tādi ir reņģēdāju svētki, kuri Salacgrīvā notiek jau trešo reizi.
Zvejnieki atzīst, ka reņģu jūrā ir maz, stāvvadi esot gandrīz tukši, taču pašpatēriņam tās pietiek. Reņģu svētkos, lai nodrošināt zivju pieejamību, talkā tiek aicināti arī zvejnieki no citām ostām. Šorīt Salacgrīvā vērojama rinda kā pēc Dziesmu svētku biļetēm, tāpēc tas rada jautājumu – vai visiem pietiks?
"Pusei pietiks, bet pārējiem jāpaciešas. Tie kas pirmie brauc, tie pirmie maļ? Bet tā ir bijis visos laikos. Viss ir riktīgi," saka zvejnieks Jānis Kalniņš.
Kamēr vieni stāv rindā pēc sudrabotās jūras dāvanas, tikmēr naskās pavāres jau reņģi pārvērtušas līdz nepazīšanai un tapusi pat jau izdaudzinātā reņģu torte.
"Viņa ir īpaša ar to, ka pirmā kārta ir pašceptas reņģes, kuras rudzu miltos apvārtītas, otrā kārtā ir siera salātiņi ar mājas oliņām. Vēl vienā kārtiņā ir manis marinēti gurķīši un viss darīts ar mīlestību," stāsta pavāre Ilona Treiziņa.
Pati svētku ideja tapusi nejauši, atzīst svētku organizators Dzintris Kolāts. Trīs gadu laikā, kopš tie tīk rīkoti aktivizējusies arī saimnieciskā rosība, svētku organizēšanā iesaistījušies jaunieši un veselas ģimenes.
"Man šķita, ka reņģei nav svētku. Droši vien, ka pasaulē ir, bet Latvijā svētku nav. Bet reņģe ir viena no lielākajām izejvielām Latvijā un pasaulē. Man šķita, ka interesanti ir arī pievienot to ēdāju nosaukumu. Ideja radās nākot no šķūnīša uz dzimtajām mājām," stāsta Kolāts.
Reņģēdāju festivāls patiesībā apvieno divus simbolus – jūras iemītnieci reņģi un seno amatu – plostošanu. Katru gadu tiek pludināts plosts lejup pa Salacu.
"Šitā ir vēsture, ko mēs vēlamies atkārtot, lai neaizmirstas jauniešiem, kā agrāk aiztransportēja kokus eksportam," stāsta kapteinis Juris Smalkais.
"Ir jāiet dziļumā. Senie amati tiek godināti un ir labi, ka vecie plostnieki, kuri lēnām aiziet un uz mums raugās no mākoņa maliņas ir apmācījuši jaunos, kā siet plostus. Jauniešus vajadzētu vairāk, lai turpina tradīciju," stāsta māksliniece un plostniece Dace Asne.
