Dome otrdien nolēma, ka tā Ministru kabineta sēdē piedāvās savu variantu, kas šķērso pašreiz vides aizsardzības programmā "Natura 2000" iekļauto Vitrupes ieleju.
Taču noteikumi par "Natura 2000" paredz, ja kādu teritoriju izņem no programmas, tad tajā iekļauj trīs reizes lielāku teritoriju. Tāpēc dome piedāvā valdībai akceptēt pašvaldības variantu, kur maršruts šķērso "Natura 2000" teritoriju, taču tā vietā programmā iekļauj citu, turpat netālu esošu teritoriju, kas pēc vides pētnieku teiktā, esot pat vērtīgāka nekā pašreizējā teritorija.
Straubergs sacījis, ka šāda pārplānošana prasīs trīs mēnešus, nevis divus gadus.
"Mums uzreiz pasaka – divi gadi! Viss ir beidzies! Mēs te neko nevaram izdarīt! Mums ir viens jautājums – vai nav iespējams konsultēties, konsultēties ar attiecīgajām institūcijām, kas var pateikt, cik liels ir šis risks?" retoriski vaicāja Straubergs. "(..) Piedāvājums ir kompensēt trīskārši - šo teritoriju citā vietā palielināt trīs reizes (..) Mēs tiešām ar savu valsti negribam tiesāties, mēs negribam neko nobloķēt, mēs gribam saprast vienu lietu – vai formālisms dominē pār patiesām vērtībām vai nē?" vēlreiz retoriski jautāja Straubergs.
Faktu, ka "Natura 2000" pārplānošana var ilgt vien trīs mēnešus kategoriski noliedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), uzsverot – saskaņošana ar Eiropas institūcijām tik īsā laika posmā nav iespējama. Ministrijā arī skaidro, ka, pat ja teritorija tiktu apsekota atkārtoti, būvniecības aizliegums, visticamāk, tiktu atstāts spēkā.
Tikmēr Straubergs solīja, ja būs vajadzīgs, tad dome savu viedokli ir gatava aizstāvēt ES institūcijās.
Salacgrīvas novada dome arī ir sākusi parakstu vākšanu, lai "aizstāvētu novada attīstībai saprātīgu lēmuma pieņemšanu", raksta dome.
"Neuzskatām, ka mums būtu iemesls mainīt šī brīža lēmumu," Latvijas Radio sacīja Straubergs. "Šī brīža plāns ir parakstīt vēstuli no Valsts prezidentam un Ministru prezidentam viņus mūsu intreres ievērot un aicināt mūs uz Ministru kabinetu, lai mēs varētu paust savus argumentus, kas ir daudz draudzīgāki vietējiem iedzīvotāji un pat dabai, kā arī censties balstīties ne tikai uz formālismu un birokrātiju, bet arī paraudzīties, kas notiek dzīvē un dabā," pauda Straubergs.
Ministru kabinets jautājumu par "Rail Baltica" maršrutu skatīs augustā. Salacgrīvas novada dome gatavojas lūgt premjerministru izskatīt ne tikai Satiksmes ministrijas virzīto, bet arī pašvaldības piedāvāto variantu.
Vēstīts, ka pēdējās sarunas starp Salacgrīvas novadu, Satiksmes ministriju un iedzīvotājiem notika 14.jūlijā, un tajās ministrija, par spīti salacgrīviešu neapmierinātībai, nolēma izskatīšanai valdībā piedāvāt Salacgrīvai netīkamo variantu.
Iepriekš Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”.
Jau ziņots, ka Salacgrīvas dome pauda neapmierinātību ar „Rail Baltica” projektu. Pašvaldībai bija bažas par to, ka var nākties īstenot nevis sabiedrības atbalstīto dzelzceļa līnijas novietojumu, bet gan vienu no variantiem, kas skar vairākus īpašumus un attīstāmās teritorijas.
Pašvaldība uzskata, ka ir apmānīta, jo tāds variants nemaz netika apspriests. Tāpēc jūlija sākumā Salacgrīvas novada dome vienojās uzstāt uz iedzīvotāju iepriekš atbalstīto trases variantu.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
