Kristīne stāstīja, ka Salacgrīvas novads atbalsta ģimenes tikai, ja bērni mācās Salacgrīvas novadā, ir deklarēti un arī dzīvo novadā.
“Nu, tie trīs nosacījumi. Diviem es piekrītu, bet to vienu, kas attiecas uz mācību procesu, es tam kategoriski nepiekrītu,” sacīja Kristīne.
Kristīne iesākumā pieteikusies gan brīvpusdienām, gan maznodrošinātā statusa saņemšanai, taču sapratusi, ka tik liela finansiāla palīdzība nav nepieciešama.
Viņa uzsvēra, ka atbalstu vēlas saņemt tieši kā daudzbērnu ģimene, taču arī pēc pārsūdzēšanas pabalsts atteikts un aicināts bērnus iekārtot izglītības iestādēs Salacgrīvas novadā.
Kristīne piekristu, ja vien Salacgrīvā izglītības iestādēm būtu nodrošināts “darbalaiks no septiņiem līdz septiņiem” un viņa varētu bērnus aizvest un atvest no skolas, “pat ja pirmklasniekam būtu pagarinātā grupu kaut vai līdz tiem sešiem, tad tā ir cita situācija, un ja man ir vēl viens, kurš mācās desmitajā klasē vidusskolā un šeit nav vidusskolas un es to bērnu nevaru fiziski palaist uz to Salacgrīvu, jo man tā autobusa nav vienkārši”.
Salacgrīvas domes izpilddirektors Andris Zunde raidījumam apstiprināja, ka iemesls, kādēļ ģimenei netiek piešķirts pabalsts ēdināšanas izmaksu segšanai skolā, ir tas, ka bērni mācās kaimiņu novadā.
“Runājot par to atbalstu daudzbērnu ģimenēm un par to, ka Latvijā vajag bērnus, mēs, protams, esam par to. Bet mēs, kā pašvaldība, arī esam par to, lai mūsu pirmsskolas iestādes un izglītības iestādes nepaliktu tukšas,” skaidroja Zunde.
Viņš gan arī piebilda, ka Pudovu ģimene vēlas iegūt palīdzību, lai gan ģimene ir pietiekami labi nodrošināta.
“Mums jāizvērtē katras ģimenes materiālais stāvoklis, un to sociālais dienests ir darījis un atzinis, ka šīs ģimenes materiālais stāvoklis ir pietiekoši labs, ja šī ģimene var iegādāties nekustamos īpašumus, ja šīs ģimenes īpašumā ir vairākas mašīnas un cita tehnika, nu, tad kaut kā, liekas, mazlietiņ vajadzētu apelēt pie šīs ģimenes godaprāta,” sacīja Zunde.
Tiesa, vecāku iespējas nogādāt bērnus mācību iestādēs Salacgrīvas novadā, ja reiz tāds risinājums ģimenei tiek piedāvāts, īsti nav izvērtēts.
“Skatoties pēc sabiedriskā transporta maršrutiem, visizdevīgāk šai ģimenei būtu izmantot Liepupes skolu, jo satiksmes autobuss iet gar viņas māju tieši,” paziņoja Zunde.
Taču domes izpilddirektora aprakstītā pieturvieta ir aptuveni divu kilometru attālumā no Pudovu mājām. Tā ir sūnām apaugusī pieturvieta, kurā nav pat pieturvietas zīmes, no šīs pieturvietas trīs jaunākos bērnus iespējams nogādāt netālā Liepupes ciema mācību iestādēs, taču tur netiek nodrošināts pietiekami ilgs darba laiks, lai Kristīne bērnus varētu pēc skolas sagaidīt.
Savukārt, lai vecāko meitu nogādātu aptuveni 40 kilometrus attālajā Salacgrīvā, kur atrodas tuvākā vidusskola, jādodas uz citu pieturu, no kuras pirmais autobuss uz skolu ved, jau kad mācību stundas sākušās.
Kristīne secina – vienīgā iespēja ir mainīt dzīvesvietu vai deklarēties kaimiņu novadā.
Limbažu novada sociālā dienesta vadītāja Ilga Bērziņa raidījumam stāstīja, ka novads šo pabalstu maksā arī tiem bērniem, kas mācās arī citās mācību iestādēs ārpus novada, bet jābūt deklarētiem Limbažu novadā.
Salacgrīvas novads neapmaksā brīvpusdienas bērniem, kuri ir deklarēti Salacgrīvas novadā, bet mācās Limbažu novadā. Savukārt Limbažu novads bērniem, kuri mācās Limbažu novadā, atsaka brīvpusdienas tāpēc, ka viņi deklarēti Salacgrīvas novadā.
Un visam pa vidu – vārda tiešā nozīmē - daudzbērnu ģimenes mājas, kuras atrodas pa vidu abiem novadiem, bet četri bērni paliek bez pusdienu pabalsta.