Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīcai šī ir neierasta diena, uz kuru gaidīts ilgus gadus. Mūža mājas, kuras pa vienai vien tiek ienestas baznīcā, palīdzēs sakopt to postažu, ko aiz sevis atstājuši kapeņu izlaupītāji.
Vecpils Novadpētniecības centra vadītāja Dzintra Lāce atceras, ka par kriptas esamību un apbedījumiem tajā cilvēki runājuši jau sen, bet tajā nevarēja iekļūt. Dažādi publiski pieejami ziņu avoti vēstī, ka kripta, kas atrodas zem Vecpils baznīcas altāra, tika aizmūrēta 1831.gadā. Tomēr tad, kad pērnā gadsimta 70.gados Latvijā sācies kapeņu un baznīcu izlaupīšanas bums, cieta arī Vecpils baznīcas kripta un apbedījumi. Doma, ka vieta jāsakārto, Dzintru urdījusi jau sen, tomēr nav guvusi atbalstu.
Nokāpjot kriptā, skatam paveras nepievilcīgs skats. Zārki atlauzti un sasisti, mumificējušies ķermeņi izmētāti, visapkārt dažādi cilvēku kauli, saglabājušās apģērbu driskas un apavu fragmenti.
Priesteris Andris Vasiļevskis šai draudzē kalpo astoņus mēnešus. Viņš stāsta, ka vēl nav izdevies uzzināt, kā sauc šeit apbedītos cilvēkus, tomēr apģērba paliekas uz ķermeņiem liecina, ka trīs ir priesteri. Kopumā tur atdusējušies vismaz septiņi cilvēki.
Kā brīvprātīgā palīdze kriptas sakopšanā piedalījās arī kuldīdzniece, rakstniece Dace Priede. Viņa sadarbojusies ar priesteri Andri Vasiļevski savas grāmatas tapšanā par grāfu Šverinu Alsungas novadā. Kad viņa ieraudzījusi postažu šai kriptā, sapratusi, ka ir jāpalīdz. “Tie ir cilvēki, kas tur lejā; viņiem nav jāguļ miskastē. Pelnījuši gulēt tīrā zārkā kā tīrā gultā,” saka Priede.
Vecpils katoļu baznīca ir celta 1700. gadā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tajā ienākot, ne vienu vien pārsteidz ar grezniem kokgriezumiem bagāts interjers, no kura daudzi priekšmeti arī ir valsts aizsardzībā.
