Rīkotāji aicina ikvienu arī pacelt acis uz radošo sev apkārt, novērtēt to un pastāstīt arī citiem.
Dizaina izpratne tradicionāli saistās ar priekšmetu vidi - kaut ko modernu, skaistu, dārgu un vien retajam pieejamu. Taču tā ir tikai maza niša un liels stereotips par dizainu kopumā, saka viena no „Radi! Latvija” vēstniecēm, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas asociētā profesore Barbara Ābele.
„Lietotājam ar laiku būtu jāsaprot, ka dizains attiecas uz viņu un ka dizains ir nevis smukais un dārgais, bet nemanāmais un gudrais,” pārliecināta Ābele.
Dizaina domāšana ir Kultūras ministrijas un Britu padomes iniciētās Radošās darbības nedēļas šā gada galvenais akcents. Pārdomāts dizains nozīmē arī ērtu iekļūšanu ēkā vai sabiedriskajā transportā, ērtu orientēšanos publiskajā telpā.
„Tas pats attiecas uz iepakojumiem, iespēju salasīt vai nesalasīt sastāvdaļu aprakstu. Vai uz apgaismojumu telpās - ne jau kāds ir pats gaismeklis, bet kāda ir gaisma un cik ilgi mēs jūtamies komfortabli, sēžot un strādājot tādā gaismā. Tā ir tūkstoš un viena lieta, kura ir paredzēta pakalpot cilvēkam un ļaut dzīvot ērtāk,” dizaina piemērus uzskaita Barbara Ābele.
Dizains ietver arī ērtus pakalpojumus, piemēram, saziņā ar valsts iestādēm un uzņēmumiem. Tādēļ Radošās nedēļas rīkotāji īpaši uzrunās vadītājus, no kuru izpratnes un lēmumiem atkarīgs, vai dizaina domāšana arī Latvijā ar laiku kļūs par ikdienu. Pašlaik daudzi vēl negrib atzīt, ka radošums un uzņēmējdarbība ir ļoti cieši saistīti, saka „Radi! Latvija” projekta vadītāja Lilita Sparāne.
„Pašlaik tikko pasaka „radošās industrijas”, visi domā - ai, tie ir puķaini svārki, zili mākonīši, dziesmas, dejas, tas neesmu es! Bet, kad dziļāk izskaidro, ka tā sasaiste ir ļoti cieša, domāšana sāk mainīties. Tāpēc mēs aicinām [uzņēmējus] sadarboties ar skolām, ar jauniešiem, kā varētu ieviest dažādas lietas, lai izmainītu cilvēku darba ikdienu. Ir ļoti svarīgi aizsniegt nozares,” uzskata Sparāne.
Radošums jāmāca jau no bērna kājas, pārliecināti rīkotāji, tādēļ daudz aktivitāšu būs sadarbībā ar skolām un bērnudārziem gan Rīgā, gan reģionos. Īpašā projektā iesaistīsies visas Latvijas kultūras un mākslas vidusskolas.
„Tur mēs redzam sasaisti, ka šīs skolas kļūs par „pilotiem” tālākai sadarbībai ar uzņēmējiem un pašvaldībām. Lai 2015.gadā, kad Radošās darbības nedēļa būs ļoti plaša un Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, varam parādīt citām Eiropas valstīm, ka mums ir labi piemēri, laba prakse. Tāpēc mēs sakām, ka skolas ir pirmsācēji, kas to visu turpinās,” skaidro Lilita Sparāne.
Radošās nedēļas ietvaros notiks arī semināri valsts iestāžu vadītājiem, kā uzlabot sadarbību ar iedzīvotājiem; eksperti rādīs, kā mobilās spēles var izmantot vides uzlabošanai; Mākslas akadēmijā diskutēs par amatnieku lomu vides sakārtošanā.
Savukārt projekts ar provokatīvu nosaukumu „Nostučī savu radošo kaimiņu” mudinās pastāstīt par radošiem cilvēkiem mums apkārt, kas rada brīnišķīgas lietas, bet paši neapzinās, ka tas ir kaut kas īpašs, radošs un varētu noderēt arī citiem, teic projekta pārstāve Līva Vīnkalna.
„Mēs aicinām citus saredzēt šo burvību, ko pats radītājs neapzinās, un stāstīt par viņiem. Nevis klačoties un „stučīt” par sliktām lietām, bet „stučīt” par labām lietām. Labs piemērs - Jūrmalā kāda sieviete ada uzpirksteņus kāju pirkstiem. Viņa bija definējusi vajadzību - ziemā, par spīti tam, ka tev ir vilnas zeķes, pirksti vienmēr tāpat salst. Un viņa šo vajadzību pārvērta tādā priekšmetā kā uzmaviņa kāju pirkstiem. Patiesībā tā ir kolosāla dāvana!” ar kādu no idejām iepazīstina Vīnkalna.
Savukārt Apē kāda sieviete no olu kartona iepakojumiem gatavo kamīna „rozes” - sagriež iepakojumu gabaliņos, izmērcē parafīnā un rada viegli aizdedzināmu iekuru kamīnam, kas, iespējams, varētu šķist interesanti kamīnu ražotājiem.
Īsā laikā sociālajos tīklos „Facebook” un „Draugiem” saņemtas jau aptuveni desmit šādas idejas, un projekta autores tās sola popularizēt arī turpmāk, aicinot atpazīt radošumu un lepoties ar to.
