Meža īpašniekiem šajā periodā meža ceļi un stigas jāatbrīvo no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties.
Visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā, ir jāievēro ugunsdrošības prasības, jo biežākais ugunsgrēku iemesls ir cilvēku neuzmanīga rīcība.
Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, atrodoties mežā, ir jāievēro daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.
Uzturoties mežos un purvos aizliegts :
- nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
- kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
- dedzināt atkritumus;
- braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
- veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Nedrīkst veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecības, jo dūmi var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.
Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.
Šogad, 2020. gadā, no gada sākuma pavisam ir reģistrēts 121 meža ugunsgrēks un kopējā izdegusī meža zemes platība ir 51,4 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes 23,7 hektāri.
2019. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 1110 reizes, pavisam 821,67 hektāru platībā.
Kopumā 87,6% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 4,3% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana.
