Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” tikko beidzies kārtējais cikls Latvijas mežu uzskaitē. Tas nozīmē, ka ir saskaitīti koki, noteikts meža vecums un izmērītas izcirstās teritorijas. Precīzi savāktie dati pētniekiem ļauj secināt, ka mežu platības Latvijā nesamazinās, bet pat nedaudz pieaug.
Andis Adamovičs un Guntars Šnepsts no mašīnas izņem vairākus dīvainus rīkus. Viņi ir divi no tikai 10 mežzinātnes institūta “Silava” meža resursu monitoringa pētniekiem.
“Standarta metāla detektors vajadzīgs, lai atrastu parauglaukuma centru, centrā ir iedzīta armatūra, nevienam viņa nav zināma, nav redzams, kur viņa ir,” stāsta Andis Adamovičs.
Lai veiktu meža resursu uzskaiti, visā Latvijas teritorijā pēc nejaušības principa izvēlēti 16 tūkstoši parauglaukumu. Kur tie atrodas, zina tikai pētnieki, un vietu var atrast pēc koordinātēm. Ja parauglaukums atrodas uz privātas zemes, par to nezina pat tās īpašnieks.
Kā skaidro Adamovičs: “Tas ir galvenais mērķis, lai nebūtu nekāda ietekme no kāda, teiksim – parauglaukumā nezāģējam, bet visu pārējo nozāģējam. Viņi var iekrist lauksaimniecības zemē, var iekrist meža zemē. Ik pa pieciem gadiem mēs uz viņiem braucam un pārmērām; mēs redzam izmaiņas piecos gados, cik tie koki palikuši resnāki, cik palikuši garāki. Kā jau teicu, dabā nav redzami, tagad iesim, meklēsim vienu no punktiem, mēģināsim atrast, tā arī reizēm problēma, jo kāds grāvis izraksts, vēl kaut kas, mežs nocirsts.”
Kad centrs atrasts, sākas skrupulozākā darba daļa. Tiek novērtēta vispārējā situācija un veikta precīza uzskaite. Precīzi izskaitīti un nomērīti tiek arī augošie vai nolūzušie koki, novērtēts audzes vecums un daudzveidība.
Mežu monitorings tiek veikts jau 15 gadus. Reizi piecos gados katrs no parauglaukumiem tiek apmeklēts un fiksētas izmaiņas. Garās un plašās tabulās pētnieki sakārto datus par to, kā konkrēti koki izauguši, cik resnāki kļuvuši.
Tā ir gandrīz kā socioloģiskā aptauja, kad informācija par 16 tūkstošiem parauglaukumu tiek attiecināta uz visu Latvijas teritoriju.
Mežzinātnes institūta “Silava” direktors Jurģis Jansons stāsta: “Šobrīd Latvijā kokus cērt vairāk nekā padomju laikos, iespējams, ka to dara vairāk nekā neatkarības sākumā, bet tajā pašā laikā ir arī pavisam cita mežsaimniecības intensitāte uz jaunaudžu galu. Mēs izmantojam gan mežu selekciju, gan mežkopības metodes, gan meža aizsardzības metodes, lai uzlabotu koku ražību, veselību, kvalitāti nākotnē.”
Vērojama arī tendence, ka lauksaimniecības zemes arvien vairāk aizaug ar mežu, bet, piemēram, priežu mežu kopējais apjoms Latvijā nedaudz samazinās. Šobrīd jau sācies nākamais mežu monitoringa cikls, kura rezultātus varēs novērtēt pēc pieciem gadiem.