Panorāma

Neplāno atteikties no idejas par VID reorganizāciju

Panorāma

Ķīnā apgūst latviešu valodu

TM: sejas aizsegšana Latvijā jāierobežo

Sāk virzīt ieceri aizliegt sejas aizsegu lietošanu publiskās vietās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Tieslietu ministrija (TM) izskatīšanai valdībā virza likumprojektu, kas paredz Latvijā aizliegt publiskās telpās lietot sejas aizsegus. Tiesa, likumprojektā ir gana daudz izņēmumu, uz ko šis aizliegums neattieksies, par to medijiem pavēstīja Tieslietu ministrijas  parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Daudz izņēmumu

Pēc viņa teiktā, likumprojekts paredz aizliegt sejas aizsegšanu jebkurā publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma formas. "Mājās vai citās slēgtās telpās katrs varēs darīt, kā grib," teica Iesalnieks, norādot – arī reliģiskās telpās sejas aizsegi būs atļauti, ja tie nepieciešami noteiktu tradīciju ievērošanai.

Iesalnieks atzīmēja, ka plānotie ierobežojumi attieksies uz personām, kas "bez īpaša iemesla aizsedz seju". Taču, tā kā ir pietiekami daudz situāciju, kad sejas aizsega lietošana ir pamatota, likumprojektā ir noteikts gana plašs izņēmumu loks.

Sejas aizsegus drīkstēs lietot ārsti, specvienību kaujinieki, sportisti, piemēram, hokejisti, mākslinieki, piemēram, aktieri, un citu profesiju pārstāvji, ja sejas aizsega lietošana nepieciešama darbā.

"Zem šī kritērija ir plašs spektrs, arī Lieldienu zaķa, Salaveča tērps," minēja TM parlamentārais sekretārs.

Seju varēs aizklāt arī motociklisti, kam drošības apsvērumu dēļ jālieto ķivere. Tāpat publiskās vietās seju drīkstēs aizsegt laikapstākļu un veselības stāvokļa dēļ.

Drošība sekundāra

Pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) teiktā, likumprojekta primārais mērķis ir pasargāt Latvijas kultūrvēsturisko telpu, bet sabiedrības drošība ir "sekundārs" jautājums. "Drošības aspekts netiek uzsvērts kā pirmais un galvenais," noteica ministrs.

Rasnača ieskatā, ierobežojumi ir samērīgi un nepārkāps cilvēktiesības, lai arī nav izslēgts, ka aizliegums pēc tā stāšanās spēkā tiks apstrīdēts tiesā.

"Tieši tāpēc bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai izvērtētu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus līdzīgās lietās."

Iesalnieks piebilda, ka Latvija nebūs pirmā Eiropas valsts, kas ierobežos sejas aizsegšanu. Līdzīgi ierobežojumi noteikti, piemēram, Francijā un Beļģijā, kas, kā zināms, pēdējos pāris gados daudz cietušas no islāma radikāļu teroraktiem.

Iekšlietu ministrija (IeM) gan secinājusi – jau pašreiz Latvijas likumi konkrētās situācijās ļauj pieprasīt sejas atsegšanu. "Tā kā šādā ziņā mēs neesam saskatījuši papildus nepieciešamību pēc papildus ierobežojumiem savā jomā, jo viņi jau šobrīd ir noteikti," norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Tāpēc IeM pret likumprojektu ir neitrāli. Taču izrādās, drošības aspekts Tieslietu ministrijas skatījumā nemaz nav primārais.

Profesors: Sejas aizsegšana - izolētu kopienu pazīme

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns atzina, ka sejas aizsegu lietošana islāma zemēs "visbiežāk norāda uz radikālismu". Šādus sejas aizsegus islāma pasaulē nēsā vien 7% sieviešu – dažviet islāma zemēs tie arī ir aizliegti.

Aiz sejas aizsegšanas tradīcijas slēpjoties uzskati, kas nav Eiropas sabiedrībai draudzīgi un pieņemami. "Hidžābs nozīmē, ka sieviete ir pakļauta vīram, ka vīram ir tiesības viņu sist – Korānā šāda vieta ir atrodama. Sievietei ir jāsamierinās ar to, ka vīrs var paņemt vēl trīs sievas uz likumīgiem pamatiem. Sievietes un vīrieša nodalīšana publiskā telpā (..)

Faktiski šo sejas aizsegu nēsāšana piesaka jaunu, izolētu etniski reliģisku kopienu tajā zemē, kur viņa parādās. Mēs zinām, kādas problēmas ir Francijā, kādas Beļģijā.

Mēs negribētu šīs pašas problēmas dabūt Latvijā," norādīja Taivāns.

Sods vēl neskaidrs

Tieslietu ministrs lēsa, ka iecerētie ierobežojumi attieksies uz gana plašu cilvēku loku, tostarp patvēruma meklētājiem, tūristiem.

"Šie ir spēles noteikumi, un tie tiek deklarēti laicīgi - pateikt, kādas tradīcijas un kādi likumi pastāv mūsu valstī," noteica ministrs.

Pašlaik likumprojekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. TM tagad gaidīs pārējo ministriju atzinumu par šiem ierobežojumiem un pēc to saņemšanas tas tiks virzīts skatīšanai valdībā un Saeimā. Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā pēc tā pieņemšanas Saeimā.

Par noteikto ierobežojumu pārkāpšanu tiks noteikts administratīvais sods. Tāpēc TM virzīs grozījumus arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Pagaidām TM pārstāvji vēl nevarēja pateikt, cik liels naudas sods varētu būt par aizlieguma pārkāpšanu. Rasnačs gan piebilda, ka pirmo reizi par pārkāpumu ierasts izteikt brīdinājumu un tikai atkārtota pārkāpuma gadījumā var piemērot naudas sodu.

Kritizē aizliegumu

"Ir ļoti slikti tie likumprojekti, kas tiek izstrādāti, pamatojoties uz aizspriedumiem un bailēm. Un, es domāju, ka šis likumprojekts tāds ir," teica Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska, uzsverot, ka Latvijas gadījumā šādi ierobežojumi var nonākt pretrunā ar reliģijas brīvību.

Pēc viņas teiktā, ir jāskatās, vai Latvijas gadījumā varētu pamatot šāda aizlieguma ieviešanu. "Jo aizliegums tiešām ir plašs, un tas ir ļoti galējs līdzeklis," vērtēja Kamenska, kurai nepiekrīt TM pārstāve Jekaterina Macuka. Viņasprāt, piedāvātie ierobežojumi nav tik lieli. 

"Pēc būtības arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir visai liela prakse attiecībā uz to pašu galvassegu, kas pat neaizsedz seju, valkāšanu. Kur tiesa ir norādījusi, ka valsts rīcība, aizliedzot to nēsāt valsts iestādē vai skolā, ir attaisnojama," teica Macuka.

Tikmēr Cilvēktiesību centrā uzsver – Eiropas cilvēktiesību tiesa skatās uz konkrētas valsts situāciju.

Līdz ar to šodienas Latvijas nacionālajā kontekstā šim ierobežojumam Kamenska pamatojumu neredz.

"Pirmām kārtām, mums nav musulmaņu tik daudz. Francijā ir 3 miljoni. Otrkārt, Francijā ir daudz izteiktākas, vēsturiski noturīgas sekulārisma tradīcijas (..) Piemēram, Francijas situācijā ir ļoti grūti iedomāties, ka Francijas prezidents varētu piedalīties lūgšanu brokastīs ar lielāko konfesiju pārstāvjiem. Tā kā baznīca un valsts ir ļoti nošķirtas," teica Kamenska.

"Būtu loģiski jautāt, kāpēc valstis ar daudz lielākām musulmaņu kopienām, piemēram, Zviedrija, Dānija vai Vācija, tomēr nesteidzas ar tādiem plašiem ierobežojumiem.

Jo viņi ļoti nopietni skatās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas argumentiem. Tieši ir svarīgs nacionālais konteksts," teica Kamenska.

Darbs pie likumprojekta izstrādes sākts pagājušā gada otrajā pusē – pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis rosināja sākt diskusiju par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti