Pašlaik gadījumā, ja dome tiek atlaista, ārkārtas vēlēšanās ievēlētie deputāti strādā līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Taču Saeimas deputātu pieņemtie likumu grozījumi paredz, ka šādos gadījumos vienu vēlēšanu ciklu varēs izlaist, ja līdz kārtējām vēlēšanām atlicis mazāk par diviem gadiem.

Tātad ārkārtas vēlēšanās ievēlētie pašvaldību deputāti varētu ieņemt amatus pat sešus gadus ierasto četru gadu vietā.

Taču 41 deputāts izmantoja iespēju lūgt prezidentam apturēt likuma publicēšanu, un Levits grozījumus apturējis. Šādā gadījumā likums nododams tautas nobalsošanai. 16.janvārī sākusies parakstu vākšana par to, lai šos grozījumus izvērtētu tautas nobalsošanā.

Ja līdz 14. februārim izdosies savākt aptuveni 155 000 vēlētāju parakstus, par grozījumiem tiks rīkota tautas nobalsošana.

Par parakstu vākšanas procedūru stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa: “Parakstīties šajā gadījumā varēs tikai klātienē. Parakstu vākšanas vietas četras stundas dienā Latvijā strādās laika posmā līdz 14.februārim. Katras pašvaldības vēlēšanu komisija ir noteikusi šo darba laiku. Tas ir atšķirīgs. Mēs ieteicām, lai būtu vismaz rīts un vakars, tā pārmaiņus. Rīgā šodien vakara pusē, pēcpusdienas pusē līdz 19 būs atvērtas parakstu vākšanas vietas. Bet uzzināt, kur parakstīties, var gan pa mūsu uzziņu tālruni – 67049999, gan arī mūsu mājaslapā. Tāpat šī informācija ir pieejama pašvaldībās.”

Parakstu vākšanas vietas strādās arī brīvdienās. Dodoties pierakstīties, līdzi ir jāņem personu apliecinošs dokuments.

Parakstīties varēs tikai klātienē 358 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 41 vietā ārvalstīs. Parakstīšanās vietas un to darba laikus katra pašvaldība noteikusi atsevišķi.

CVK vadītāja norādīja, ka

vākt parakstus par tautas nobalsošanu internetā neparedz likums. Viņa gan atzina, ka parakstu vākšana internetā būtu valstij lētāka.

To, ka šī parakstu vākšana ir naudas izšķērdēšana un tik īsā laikā parakstus nav iespējams savākt, uzskata politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse. 

“Diezgan bezjēdzīgā veidā tiks tērēta budžeta nauda. No otras puses – tā ir sava veida Saeimas opozīcijas uzvara, bet šajā gadījumā šī uzvara ir jāsaista ar naudas tēriņu, lai gan šeit nav vainīga opozīcija, šeit ir vainīga pozīcija. Ja Saeimā notiek diskusija un ir labi zināms, ka ir savākti paraksti, kas neļaus prezidentam izsludināt likumu, jo šeit nav jautājums par to, vai prezidents izsludina vai neizsludina. Ir noteikta kārtība, kurā prezidents nemaz nevarēja šo likumu izsludināt. Un pozīcija zināja, ka šie paraksti ir savākti un tik daudz, lai septiņi cilvēki atsauktu savus parakstus zem šī iesnieguma par neizsludināšanu, pozīcija nekad nevarēja nodrošināt. Tas bija jāapzinās. Tad nav skaidrs, kāpēc vispār šis likuma projekts tika pieņemts tādā veidā, kādā tas tika pieņemts. Netika turpināta diskusija, netika turpināta iespējamās sadarbības veidu meklēšana, bet iešana uz trula vairākuma demonstrēšanu: mēs esam vairāk un mēs jums tagad parādīsim, un mēs tomēr pieņemsim neskatoties uz jūsu pretenzijām,” komentēja Kreituse.

Lai rosinātu tautas nobalsošanu, parakstu vākšanā līdz 14.februārim ir jāparakstās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, proti, 154 868 vēlētājiem.