Līdz šim konkrēts skaits nav zināms, jo, piemēram, persona ar pirmās grupas invaliditāti, kurai automātiski pienākas veselības apdrošināšana, var būt arī Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējies bezdarbnieks. Tādejādi persona uzrādās divos dažādos reģistros. Jaunā datubāze plāno šādas situācijas izskaust.
Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs Latvijas Radio skaidroja, ka ir grūti pateikt, cik cilvēkiem šobrīd ir jāmaksā brīvprātīgās iemaksas.
“Mums ir visi dati par to, cik daudz ir bērnu, cik daudz ir pensionāru, cik daudz ir invalīdu, cik daudz ir bezdarbnieku reģistrēti un pārējās atbrīvotās grupas, bet tās visas grupas pārklājas savā starpā. Tās pazīmes cilvēkiem sakrīt. Šobrīd nav valstī tāda reģistra, no kura varētu to izvilkt, tāpēc tas lielā mērā ir tikai pieņēmumi. Un tādi arī paliks līdz brīdim, kad mēs tos datus iegūsim,” skaidroja Labsvīrs.
“Tas plāns ir 23. oktobrī nodot pašu sistēmu, bet datus mēs turpināsim slēgt. Un ceram līdz novembra beigām jau tās lielākās grupas, galvenos reģistrus – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta – saslēgt, un tad varēs jau precīzākus tos skaitļus nosaukt,” stāstīja Labsvīrs.
KONTEKSTS:
2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Šobrīd gandrīz 1300 cilvēku ir samaksājuši aptuveni 140 000 eiro Nacionālajam veselības dienestam, lai būtu droši, ka arī nākamgad piekļūs valsts veselības aprūpes pakalpojumiem. Nauda jāmaksā tiem, kas pilnā apmērā nemaksā sociālās iemaksas un neiekļaujas kādā no valsts apdrošinātajām grupām.
