Šogad aprit 30 gadu kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas. Un šajā simboliskajā gadā Saeimas deputāti beidzot sola novērst netaisnību pret aptuveni tūkstoš avārijas seku likvidētājiem no Latvijas, kuri nesaņem atlīdzību pilnā apmērā. Jau vairākos spriedumos tiesa atzinusi, ka valsts viņiem neizmaksā visu paredzēto summu.
Tomēr līdz šim nekas nemainījās un Valsts sociālās apdrošināšana aģentūra turpināja rēķināt pa vecam, maksājot nevis gan pensiju, gan kompensāciju, bet tikai vienu no atbalstiem.
Pensija černobiliešiem jau tā esot lielāka nekā citiem, un aģentūra uzskata, ka tiesa nepareizi interpretē likumus. Tomēr likumdevēja redzējums ir atšķirīgs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti kā pozīcijā tā opozīcijā vienprātīgi šodien vienojās virzīt grozījumus attiecīgajā likumā, kas noteikumus padarīs skaidrākus. Komisijas vadītāja gan atzina, ka izmaiņas likumos tiks veiktas tikai tādēļ, lai izslēgtu dažādas interpretācijas iespējas, jo viņasprāt likums jau šobrīd ir gana pilnīgs.
Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča gan atzina, ka izmaiņas likumos tiks veiktas tikai tādēļ, lai kārtību padarītu skaidrāku un izslēgtu dažādas interpretācijas iespējas. Bet likums, viņasprāt, jau tagad ir pilnīgs.
“Manuprāt, skatoties uz spēkā esošām likuma normām, ja es strādātu sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kas ir arī viena no manām iepriekšējām darba vietām, rīkotos nedaudz citādi. Bet tas ir valsts sociālās apdrošināšanas un ministrijas jautājums,” atzina Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku saveienība).
“Ja pie mums vēršas černobilieši, kas jau ir savas tiesības tiesā pierādījuši, ja mūs uzrunā gan vēstulēs, gan telefonsarunās, gan tiekoties, tas nozīmē, ka ir jāraksta likuma projekts, maksimāli precīzi nosakot, kā rīkoties,” sacīja Barča.
Saeima apņēmusies likumprojektu izskatīt tā, lai tas varētu stāties spēkā 2017. gadā. Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidētājiem – arī tiem, kas netiesājas - tas ļaus saņemt papildus 70 līdz 150 eiro mēnesī. Aplēses liecina, ka tas attieksies uz tūkstoš cilvēkiem. Valstij tas izmaksās 2,5 miljonus eiro gadā. Šī iemesla dēļ gan šie paši grozījumi jau labu laiku gulēja Labklājības ministrijas atvilktnē, jo tam neatradās nauda. Taču Saeimā uzskata ka caur parlamentu virzība būs rezultatīvāka, nekā līdzšinējie mēģinājumi caur valdību.
Līdz šim papildu naudu saņēma tikai aktīvākie, kas tiesājas. Un tā ir salīdzinoši neliela daļa – 19 černobilieši tiesā jau uzvarējuši, bet astoņas prasības ir procesā.
“Šodien neviens politiskais spēks nestāv malā. Finanšu ministrija, ceru, mums dos pozitīvu slēdzienu, jo proficīts sociālajā budžetā ir gandrīz 17 miljoni un 2 miljoni nav tā summa, ja mēs zinām, ka tiesa 20 reizes ir pateikusi, atkāpties nebūtu korekti,” sacīja Saeimas deputāts, likumprojekta ziņotājs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).
Likumprojekts gan neparedz starpību kompensēt ar atpakaļejošu datumu. Līdz ar to, katrs mēnesis, kurā skaidrības nav ļauj valsts budžetā paturēt ievērojams summas. Piemēram pērn, saistībā ar tiesas spriedumiem černobiliešiem šajos gadījumos izmaksāti 49 tūkstoši eiro, kas salīdzinot pret plānotajiem 2,5 miljoniem eiro ir 50 reižu mazāka summa.
Jau ziņots, ka pretēji iepriekš solītajam šī gada budžetā atkal nav atvēlēta nauda, kas pienāktos Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidētājiem. Lai arī bijuši jau vairāki tiesas spriedumi par to, ka šiem cilvēkiem jāmaksā gan vecuma pensija, gan atlīdzība par kaitējumu veselībai, arī tagad visu maksā nevis visiem, bet tikai tiem, kas tiesājas.
Vēl aprīlī pēc kārtējā tiesas sprieduma, kas bija par labu Černobiļas avārijas seku likvidētājiem, bet valsts atteicās visos līdzīgos gadījumos izmaksāt likumā noteikto, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ( Nacionālā apvienība) pauda, ka “tas ir nihilisms un tā ir necieņa pret šiem cilvēkiem”.
Tiesa atzina, ka černobiliešiem jāizmaksā gan pensija, gan atlīdzība par veselībai nodarīto kaitējumu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ieskatā jāizvēlas tikai viens no maksājumiem. Abus maksā tikai tiem, kam uz rokas ir tiesas spriedums. Labklājības ministrijā toreiz norādīja, ka šim mērķim iepriekš budžetā nav atvēlēta nauda un to atkal mēģināšot prasīt nākamā gada budžeta pieņemšana laikā.
