Precizējums
Jūrmalas dome precizē, ka Ķemeru ūdenstorņa atjaunošanas izmaksas ir 1,07 miljoni eiro, ieskaitot PVN. Summā ietilpst būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība, būvuzraudzība un būvdarbi, kā arī ekspozīcijas tehniskā projekta izstrāde un uzstādīšana.
Iepriekš minētajos 7 miljonos eiro ietilpst vēl vairāki objekti: Mellužu estrāde, Mērsraga brīvdabas estrāde “Jēgerlejas”, Rojas brīvdabas estrāde un divi objekti Engures novadā. Visi tiek īstenoti projektā “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē”.
Ikoniskais sērūdens aromāts ir pirmais, kas sveicina, ienākot Ķemeru kultūrvēsturiskajā parkā. Ķemeru dūņu un minerālūdeņu dziednieciskās īpašības vilinājušas šurp ārstēties gribētājus jau no 19. gadsimta. Tad arī tapa 20 hektāru lielais parks, kura vidū 20. gadsimta 30. gados izslējās arhitekta Eižena Laubes projektētā Ķemeru viesnīca. Tagad tā jau ilgus gadus ir slēgta, īpašnieki mainās un atvēršanas datumi gadu no gada tiek pārcelti. Taču ļoti bēdīgā stāvoklī ir arī pats sanatorijas parks, kas pieder Jūrmalas pašvaldībai. Padomju gados asfaltētie celiņi ir sadrupuši, citur celiņu flīzes pazudušas pavisam, tiltiņu margas – izrūsējušas, savulaik greznā Mīlestības saliņas rotonda – pussabrukusi.
„Te jau viss tagad ir nolaists un aizaudzis. Kam tas parks tagad vairs ir vajadzīgs, ka nekas te nenotiek? Vai tad nevarēja sanatorija strādāt? Būtu viss bijis kārtībā…” spriež kundze vārdā Anna.
„Es esmu no Maskavas un šurp braucu jau kopš padomju laikiem. Man Kauguros ir dzīvoklis. Atceros, kā tur, Mīlestības saliņas rotondā, pārīši kāpa pa vītņu kāpnēm uz otro stāvu… Tagad tur viss ir iznīcināts, margu vairs nav. Kādreiz te rīkoja brīnišķīgus svētkus, piemēram, Līgo. Manas atmiņas par šo vietu ir ļoti skaistas. Bet tagad – paši redzat – pilnīga postaža, viss pamests, upīte nav tīrīta. Mans suns pagājušogad tajā ieskrēja un izlīda ārā galīgi zaļš,” atceras Alberts, kurš izvedis pastaigā gadu veco dogu.
„Daba te ir forša, tas man patīk. Ja neskaita ceļus, tad te ir labi. Bet celiņi ir vistrakākie,” secina Adrians, kurš ar skrituļslidām kājās piesēdis parkā uz soliņa.
Bet līdzās sanatorijas „baltajam kuģim” esošais 90 gadus senais ūdenstornis, kas veidots kā bāka, gan ir pārmaiņu priekšā. Tikko tam apkārt uzsliets būvžogs.
Ūdenstorņa atjaunošana ir pirmais solis pirms pieciem gadiem radītajā Ķemeru attīstības vīzijā, kam izdevies piesaistīt Eiropas fondu naudu – kopumā 14,5 miljonus eiro. Vairākus miljonus eiro līdzfinansēs Jūrmalas dome.
„Ķemeru ūdenstornī ir iecerēts veikt paša valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunot vēsturisko funkciju – skatu platformu, saglabājot arī esošo ūdenstorņa funkciju. Ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas centrs, otrajā stāvā – neliela galerija ar informāciju par Ķemeru kūrorta vēsturi, bet
trešajā stāvā un uz ēkas jumta būs skatu platformas, kā tas savulaik ir bijis,” stāsta Jūrmalas domes pārstāve Baiba Birzniece.
Apmeklētājiem torni plāno atvērt nākamvasar. Tam līdzās, kur pašlaik ir pļava, izveidos autostāvvietu un pārbūvēs tuvējo krustojumu. Plānots atjaunot arī skvēru, kurā atrodas vēsturiska skulptūra „Tautu deja”. Tajā ierīkos publiski pieejamu ūdens dzeršanas vietu. Par šiem un arī nākotnes būvdarbiem Ķemeru parkā līgums noslēgts ar „Rere grupas” uzņēmumiem. Vienam no tiem – „Rere būve” – nesen skarbu kritiku veltījuši „Valsts nekustamie īpašumi”, laužot līgumu par Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju.
„Tornī mums pamatā ir restaurācijas darbi, tāpēc šeit pamatā strādā „Rere restauratori”. Esošā sadarbība ir gana pozitīva, neko sliktu nevaru teikt,” par sadarbību ar „Rere” saka Birzniece.
Tā kā darbi sākti tikai augustā, bet līguma termiņš ir desmit mēneši, būvniekiem nāksies strādāt arī ziemā.
„Jā, tas rada papildu grūtības. Bet darbi ir saplānoti tā, ka ziemas periodā tiek darīti tie darbi, ko ir pieļaujams veikt mīnusu temperatūrās. Ja būs ļoti auksta ziema, taisīsim tehnoloģisko pārtraukumu. Bet darbi tiks pilnībā pabeigti nākamā gada pavasarī, vasaras sākumā,” saka projekta atbildīgais būvdarbu vadītājs un „Rere meistari” valdes loceklis Edvīns Koncevičs.
Bet lielākais izaicinājums, pēc būvnieka teiktā, būs nākamajos gados plānotā vēsturiskā parka atjaunošana.
„Tiks sakopta aizaugusī parka teritorija, atjaunotas taciņas, tiltiņi, kuru šeit ir astoņi gabali, pergolas, dažādi labiekārtojuma elementi, skulptūras, stāvlaukumi, viss apjoms,” viņš uzskaita.
Iespējams, tieši uz apkārtnes sakārtošanu gaida arī sanatorijas īpašnieki „Park Hotel Ķemeri”, kas kārtējo reizi par pāris gadiem pārcēluši iecerētās kūrortviesnīcas atklāšanu.
„Mēs ar viņiem periodiski komunicējam, informējam par saviem plāniem. Nākamā tikšanās mums ir 15. augustā, tad zināsim precīzāk, kas ir sastrādāts un ko viņi plāno tuvākajā nākotnē paveikt. Būvatļauja viņiem ir, būvdarbi norisinās. Par grafikiem un laikiem nemācēšu teikt, bet mums nav ziņu, ka viņi būtu mainījuši savas ieceres. Viņi uz mums skatās skeptiski, mēs – uz viņiem,” atzīst Jūrmalas domes pārstāve Birzniece.
Ar projekta vadītāju Lofti Abidu Latvijas Radio neizdevās sazināties – viņš esot atvaļinājumā. Uzņēmumā informē, ka ēkā veikti tehniski iekšdarbi, izbūvēti paraugnumuri un finiša taisnē esot sarunas ar potenciālo viesnīcas operatoru – amerikāņu „Hyatt”. Pašlaik kā potenciālais viesnīcas atvēršanas laiks tiek minēts 2021. gads.
„Park Hotel Ķemeri” pieder arī grausts, kur savulaik atradās Ķemeru sanatorijas klīnika. Par īpašnieku iecerēm tur ierīkot SPA iestādi gan pagaidām dabā nekas neliecina – ēka ir apjozta ar žogu, logi ir aizsisti, un jau pa gabalu rēgojas 2012. gadā nodegušās vannu ēkas krāsmatas.
Tām pretī, Emīla Dārziņa ielas otrā pusē, savukārt pašvaldība kā pēdējo pieturpunktu Eiropas fondu naudas finansētajās Ķemeru attīstības iecerēs plāno uzcelt daudzfunkcionālu dabas tūrisma un izglītības centru. Tam šā gada beigās plānots izsludināt būvdarbu iepirkumu. Visi par Eiropas naudu finansētie projekti jāpabeidz līdz 2022. gada beigām.
Savukārt Ķemeru biedrības aktīviste Ieva Lazda intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka ilgstoši bijušas runas par Ķemeru kā kūrortpilsētas atjaunošanu. Piemēram, jau šobrīd cilvēki vecajā parkā rīko fotosesijas. Biedrībā cer, ka iecerētie atjaunošanas darbi mudinās sakārtot arī ielas un ceļus Ķemeros. Cer arī uz multifunkcionālo centru Ķemeros, kas varot būt nozīmīgs pagrieziens Ķemeru attīstībai.
Lazda arī pauda – nav skaidrs, vai pašvaldība izmantojusi visus instrumentus, lai piespiestu īpašniekus sakārtot tiem piederošos graustus. Uz vietas dzīvojošie gan ļoti cenšoties sakārtot savus īpašumus.
