Okupācijas muzeja darbinieki nākamgad ap šo laiku cer ieraudzīt būvdarbus Strēlnieku laukumā, lai muzeju atvērt varētu jau 2015. gadā. Muzeja pārbūves projektu dēvē par „Nākotnes namu”, un tā autors ir Amerikas latviešu arhitekts Gunārs Birkerts. Okupācijas muzeja tagadējai melnajai ēkai iecerēts piebūvēt baltu pagarinājumu ar noslēdzošu stikla sienu.
Es paturēju esošo un metaforiski taisīju projekciju nākotnē. Melnais ir pagātne – drūmais, zaudētais, ciešanas; baltais – skats uz nākotni ar skaidrību, drošību, cerībām,” savu ieceri skaidro arhitekts Gunārs Birkerts.
Stikla piebūve ēkas kompleksā simbolizē skaidru, pozitīvu un caurredzamu nākotni. Piebūvei plānots izmantot Latvijā ražotu materiālu, taču arhitekts atzīst, ka, iespējams, tā nepietiks te uz vietas, lai radītu tieši tādas gaišas apšuvuma plāksnes kā Brīvības piemineklim un Brāļu kapu ansamblī.
Tāpat Birkerts ir arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas autors un norāda uz ilgo projektu īstenošanas sistēmu: „Es esmu drusku salauzts, vairs ne tik spēcīgs kā tad, kad sāku… Tā ir tipiska Latvijas īpašība – mācēt vilkt lietas garumā, un tajā laikā notiek lieli zaudējumi dažādos veidos, tas nav produktīvi.”
Savukārt okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs stāsta, ka muzeja vēsturnieki strādā pie jaunās pastāvīgās ekspozīcijas. Turklāt muzejā paredzēts veidot kādu papildu piemiņas telpu: „Tā būs neliela telpa, kurā ienāks netieša gaismiņa no jaunās piebūves jumtiņa. Tā būs Klusuma telpa, kur varēs ieiet pārdomāt to, kas muzejā pārdzīvots, vai pieminēt mīļos, tuvos cilvēkus, kuriem okupācijas laikā bijis jācieš vai par kuriem mēs domājam.”
Lai gan valsts maksās par muzeja celtniecību, tas jāiekārto par sabiedrības ziedotiem un ieguldītiem līdzekļiem. Kopš 2005. gada ziedojumos savākts ap 800 tūkstošiem latu. Lai projektu īstenotu pilnībā, nepieciešams vēl pusmiljons latu.
