Trešdien, piedaloties tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (Nacionālā apvienība), Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tiks uzsākta metāla nožogojumu demontēšana Latvijas tiesās, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Metāla nožogojumu demontēšanu tiesas sēžu zālēs plānots pabeigt trīs mēnešu laikā.
Apzinot citu valstu pieredzi un izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos paustās atziņas, Tieslietu ministrija secinājusi, ka metāla nožogojuma atrašanās tiesas sēdes zālē un tā izmantošana var radīt pazemojošu izturēšanos un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normu pārkāpumu.
No personas ievietošanas aiz metāla nožogojuma tiesas sēdes laikā ir atteikušās Andora, Austrija, Francija, Horvātija, Igaunija, Moldova, Nīderlande, Serbija un Somija.
Jautājums par atteikšanos izmantot restotos metāla nožogojumus ir izskatīts Tieslietu padomē, un tā izteikusi atbalstu alternatīviem risinājumiem. Arī Tieslietu un Iekšlietu ministrijas pārstāvju tikšanās laikā tika secināts, ka metāla nožogojumi būtu demontējami un to vietā procesa dalībnieku un arī tiesājamo personu drošības nodrošināšanai jāievieš citu Eiropas valstu tiesu praksē jau izmantoti drošības pasākumi. Vienlaikus jāveicina videokonferenču izmantošana kriminālprocesā, jo tas novērš nepieciešamību konvojēt apcietinātās personas no ieslodzījuma vietas uz tiesu un uzlabo sabiedrības drošību kopumā.
Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros jau kopš 2012.gada ar videokonferenču un skaņas ieraksta iekārtām ir aprīkotas visas Latvijas tiesas un ieslodzījuma vietas. Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc videokonferences izmantošanas tiesas procesā, ir plānota Latvijas tiesu aprīkošana ar papildu tehniskajām iekārtām.
Apkopotā informācija par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu sēžu zāļu aprīkojumu liecina, ka jau šobrīd vairāk nekā puse Latvijas tiesu (28 no 48) spēj nodrošināt krimināllietu izskatīšanu, nepastāvot iespējai tiesājamo personu ievietot aiz restota metāla nožogojuma. Kopumā šādi aprīkotas ir 37 tiesas sēžu zāles jeb mazāk nekā 12% no to kopējā skaita.
Jau vēstīts, ka ECT ČAlovska sūdzībā galvenajā jautājumā lēma par sliktu Čalovskim, atzīstot, ka Latvija var viņu izdot ASV, kur viņš apsūdzēts kibernoziegumos, taču daļa viņa sūdzību tika atzītas par pamatotām, piedzenot no valsts 5000 eiro kompensāciju. Tas savukārt licis Tieslietu ministrijai sākt darbu pie metāla būru aizvākšanas no Latvijas tiesām.
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā “Čalovskis pret Latviju” izriet, ka viņa turēšana metāla būrī nebija samērīgs drošības pasākums. Viņam nav kriminālās pagātnes un pārmestais nodarījums – dalība datorvīrusa izstrādāšanā – nebija vardarbīgs. Tomēr daudzi mediji publicēja Čalovska fotogrāfijas no šīs tiesas sēdes un tas tika atzīts par pazemošanas aizlieguma pārkāpumu.
