Panorāma

Stradiņos "lauka hospitālis" būs A korpusa ātrijā

Panorāma

Mūžībā devies tautā mīlētais aktieris Guntis Skrastiņš

Sāk kampaņu "Depresijas cena"

Sāk kampaņu «Depresijas cena»; pērn pašnāvību izdarījuši gandrīz 300 cilvēki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

10. oktobris ir pasaules garīgās veselības diena. Latvijā psihiskās saslimšanas joprojām sabiedrībā bieži vien ir tabu, un brīžos, kad vairāk par visu vajadzīgs atbalsts, nākas saskarties ar nosodījumu un diskrimināciju, tādēļ daudzi cieš klusējot. Latvijas Psihiatru asociācija nupat ir uzsākusi kampaņu "Depresijas cena", aicinot uzlabot izpratni par depresiju un informējot par iespējām to ārstēt. Tā ir ļoti nopietna slimība, kas var novest līdz pašnāvībai. 

Jolanta Lapiņa jau 30 gadus strādā par matemātikas skolotāju, viņa ir arī piecu matemātikas mācību grāmatu autore. Jolantas Lapiņas jaunākajai meitai Lailai 17. oktobrī paliktu 20 gadi, taču pirms 2 mēnešiem Laila atņēma sev dzīvību.

"Mēs sazvanījāmies ar viņu piektdien vakarā, un viņa teica, ka viņa būs ciemos pie mums nākamajā dienā, sestdien. Viņai bija sarunāts ar puisi atbraukt pie mums, viņai bija sarunāts tikties ar draugiem. Un sestdien es izgāju ātri ravēt dārzu, lai paspētu, kad viņa atbrauks. Ap 10 atbrauca policija..." stāsta Jolanta.

To, ka skaistajai, gudrajai un vienmēr smaidīgajai meitenei bija diagnosticēta depresija, emocionāli nestabila personība un adaptācijas traucējumi, zināja tikai mamma, psihiatrs un psihoterapeits. Jauniete jau vairākas reizes bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību.

"Viņa grieza rokas, vienreiz tā bija, viņa uzreiz zvanīja ātrajai palīdzībai. Proti, viņa izdara sev pāri un viņa zvana uzreiz, viņai bija tāda sevis nemīlēšana," atceras Lailas māte, kurai meita mēdza pārmest, ka māte ir egoistiska, un domā tikai par sevi, neļaujot meitai nomirt.

"Es nezinu, vai viņa ir saņēmusi to, ko viņa gribēja, vai viņa tagad jūtas apmierināta ar to, ko viņa ir izdarījusi. Es nezinu. Es tikai zinu to, ka, ja dzirdētu, varētu redzēt to video, viņa saprastu, ka sāp man, sāp brālim, māsai, vecmāmiņai, un vēl daudziem cilvēkiem tas sāp," atzīst meitenes māte.

Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs profesors Māris Taube uzskata, ka pašnāvību problēma Latvijā ir ārkārtīgi nopietna:

"Pagājušogad 298 cilvēki ir aizgājuši bojā pašnāvībās.

Tas ir daudz, tas ir ļoti daudz. Ja mēs runājam par satiksmes negadījumiem, kad varbūt 150-200 cilvēki aiziet bojā, tad šis [pašnāvībās] ir 300. Un mēs par to faktiski maz runājam. Mūsu rādītāji, ar citām valstīm salīdzinot, ir ļoti bēdīgi. Sliktāk tikai iet lietuviešiem, varbūt Krievijai, atsevišķām postpadomju valstīm."

Sliktās situācijas iemesli ir dažādi, taču viens no tiem ir cilvēku aizspriedumi, saka Taube:

"Padomju laikos vispār ņirgājās par psihoterapiju, psihiatrija zināmā mērā asociējās ar ieslodzīšanu un spēcīgām zālēm. Tie visi mīti, tos nav tik viegli īsā laikā kliedēt.

Bet tie cilvēki, kas nāk, kas redz modernu psihiatriju, kas ir bijuši ārzemēs, citās valstīs, viņi redz, ka tas stipri mainās, un arī mēs maināmies līdzi. Cilvēkam ir tāda sajūta - man takš nevar būt psihiska slimība, maniem tuviniekiem nevar būt, tas ir kauns. Drīzāk es teiktu, ka tā ir drosme.

Depresija ir tāda pati slimība kā jebkura cita."

Informācija par depresiju ir apkopota mājaslapā depresija.lv, kur iespējams arī veikt pašnovērtēšanas testu.

Ja jums vai kādam jums tuvam cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, krīzes situācijā nekavējoties palīdzību var meklēt zvanot uz krīzes centra "Skalbes" diennakts tālruni 67222922  vai 27722292. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti