Lēmumu par šo robežkontroles punktu sakārtošanu valdība pieņēma šī gada pavasarī. Līdz gada beigām demontāžas darbi ir jāpabeidz.
„Grandioza un liela ēka, žēl, ka tur kaut ko neierīkoja,” saka Rucavniece Ilga. Viņa uz Lietuvas pusi neesot braukusi ilgāku laiku un to, ka bijušo robežkontroles punktu sākuši demontēt, viņa nebija pamanījusi. Ilga spriež, ka ēka ceļa vidū varēja arī palikt.
Tāda vērtīga ēka, tur taču varēja ierīkot kafejnīcu uz robežas. Vasarā būtu forši gan vienai, gan otrai valstij – Latvijai un Lietuvai. Žēl,” piebilst Ilga.
Pavisam citās domās ir lietuvietis Laimis. Viņš uz brīdi iebraucis Rucavā. Kaimiņvalsts pārstāvim pamestā Latvijas robežkontroles punkta ēka tik simpātiska nemaz nešķiet. Tā atrodas ceļa vidū, turklāt ēka jāapbrauc, samazinot ātrumu līdz pat 30 kilometriem stundā.
Tā ēka izskatās kā spoks. Tur taču nekas nenotiek. Kad nojauks, vismaz iztaisnos ceļu,” saka Laimis.
Deviņdesmitajos gados celto Rucavas robežkontroles ēku sāka demontēt septembrī. Pagaidām vīri ar rokām nojauc jumta un citas konstrukcijas, pēc tam jau klāt ķersies tehnika, tad viss notiks ļoti ātri, stāsta uzņēmuma „Mārupes ceļinieks” pārstāvis Guntars Lapainis.
”Šīs ēkas būvietilpums ir 2500 kubikmetri. Vēl jādemontē sargposteņi, apgaismes stabi, apskates bedres, kas savā laikā bija domātas, lai robežsargi un muitnieki tiktu zem mašīnas un paskatītos, kas tur notiek. Jādemontē arī betona konstrukcija ar uzrakstu "Latvijas Republika",” darbus uzskaita Lapainis.
Darbi jāpabeidz līdz gada nogalei. Paralēli tam uzņēmums „Mārupes ceļinieks” demontē arī objektus Grenctālē, tur darāmā esot mazāk.
Tur ēkas nav jānojauc, izņemot divus mazus sargposteņus – divas koka būdiņas. Mērķis tāds pats – nodrošināt brīvu robežas šķērsošanu. Jānovāc drošības saliņas, apgaismes stabi, metāla konstrukcijas, uz kurām tika izvietotas dažādas ceļazīmes,” skaidro Lapainis.
Abu robežkontroles punktu demontāža izmaksās vairāk nekā 170 tūkstošus eiro, skaidro Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietniece Vineta Silkāne–Brača. Lielākā daļa no šīs summas atvēlēta Rucavai.
„Grenctālē tikai nedaudz jānojauc, pārējais paredzēts iznomāšanai. Tur valsts robežsardze jau bija noslēgusi vienu nomas līgumu, taču nomnieks nepildīja savas saistības, tāpēc Nodrošinājuma valsts aģentūra kā līguma pārņēmēja pašreiz ir līguma laušanas procesā. Kad bijušais līgums būs lauzts, būs nākamā nomas izsole. Pārējās ēkas, izņemot vienu, kuru nojauks līdz decembrim, iznomās,” stāsta Silkāne–Brača.
Ir vēl divi robežkontroles punkti – viens no tiem ir Meitenes robežkontroles punkts, skaidro Vineta Silkāne–Brača, taču to joprojām izmanto Latvijas un Lietuvas robežsargi.
„Lielāks ir Ainažos uz Igaunijas robežas. To VAS „Valsts nekustamie īpašumi” 2011. gadā pārdeva izsolē. Cik es zinu, tur viss nav kārtībā. Komersantam bija jāizpērk piecu gadu laikā, tas vēl nav noticis. Šī privātpersona, kas nopirka, ne pārāk labi uztur šo robežkontroles punktu,” saka Silkāne–Brača.
Tikmēr Igaunijas pusē valdot kārtība, uzsver Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve, piebilstot, ka tieši Rucava un Grenctāle ir tie robežkontroles punkti, kur bija jāveic demontāžas darbi, citos bijušajos robežkontroles punktos tas neesot nepieciešams.
Šengenas līguma punkts par robežas šķērsošanu nesamazinot ātrumu, šeit vēl kādus pāris gadus nedarbosies.
Pēdējos septiņus gadus Iekšlietu ministrijai piederošā ēka stāvējusi pamesta. Daudz pārmetumu par nesakārtoto vidi nācies uzklausīt Rucavas pašvaldībai.
Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta atzīst, ka pašvaldība kopusi ceļmalas, „kaut kādus gružus vākusi ar saviem bezdarbniekiem un skolēnu piedalīšanos talkās”.
„Tik mēs esam darījuši teritorijas sakopšanā , bet kaut kādus naudas līdzekļus šī objekta sakārtošanā neesam nemaz drīkstējuši ieguldīt,” skaidroja Šusta.
Tiesa gan pašvaldībai vairākkārtīgi piedāvāts šo īpašumu nomāt, ierīkojot tur, piemēram, tūrisma informācijas centru vai kafejnīcu. Taču tas nerada atsaucību, tāpat kā aicinājums piedalīties pamestās celtnes nojaukšanā. Šoruden Iekšlietu ministrija radusi finansējumu būvju demontāžai.
Rucavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Rolis stāstīja, ka šajā gadījumā projekts paredz tikai ēkas nojaukšanu un rekultivāciju.
„Šīs mājas vietā būs zālīte, bet ceļš nemainīs savu konfigurāciju. Noteikti būtu vajadzīga ceļa izbūve šajā vietā. To darot uzreiz pie šī projekta, tas būtu lētāk, jo nebūtu jārekultivē apkārtne,” sacīja Rolis.
Plānots, ka tuvākajā laikā tiks uzsākta 23 kilometru ceļa posma no Nīcas līdz Rucavai rekonstrukcija. Savukārt atlikušos aptuveni 9 kilometrus līdz robežai saskaņā ar Valsts Autoceļu sakārtošanas programmu plānots atjaunot līdz 2018.gadam. Līdz ar to šķērsot robežu bez ātruma samazināšanas, kā to paredz Šengenas līgums, vēl kādu laiku neizdosies.
Tūristu pārvadāšanas firmas pārstāvis Agris Pumpurs uzvēra, ka „ceļi tā ir mūsu vizītkarte, kas ir ļoti, ļoti sakropļota”.
„Braucot mājās, godīgi sakot, ir kauns. Tādi kontrasti kā mums uz robežas, kādreiz vienīgi bija Krievijā,” sacīja Punpurs.
Rucavas muitas punkta nojaukšanu plānots pabeigt novembrī. Iekšlietu ministrija no neparedzētiem līdzekļiem piešķīrusi finansējumu 173,8 tūkstošus eiro robežbūvju demontāžai Rucavā un Grenctālē.
