Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji sāka saņemt jaunas vēstules no Pilsētas zemes dienesta. To saturs dažādiem dzīvokļu īpašniekiem nedaudz atšķiras, bet galvenā doma visiem viena – piedāvājums atpirkt zemi zem sava dzīvokļa.
Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko uzstāj, ka pats zemi negrib izpirkt. Biedrība “Tauta pret zemes baroniem” tika izveidota pirms nepilna gada. Toreiz iedzīvotāji masveidā saņēma vēstules par gandrīz desmit gadu veciem zemes nomas parādiem, tāpēc arī uz šo piedāvājumu skatās ar aizdomām.
Apmēram 10 līdz 15 cilvēki vērsušies pie Tkačenko ar jautājumu, kur jaunajā piedāvājumā ir āķis. Kā skaidro Vladimirs, ja zemi neizpērk visa māja, dzīvokļa īpašnieki, kas to izdarījuši, kļūst par kopīpašniekiem, un ir bažas par saistībām, kas nāktu komplektā. "Es zinu, ka zemes gabals zem mūsu mājas ir ieķīlāts un uz viņa pamata saņemts kredīts bankā," viņš saka.
Likumprojekts, kas ļautu izbeigt šo stāvokli un liktu zemes īpašniekiem zemi pārdot dzīvokļu īpašniekiem piespiedu kārtā, top jau daudzus gadus.
Pirmajā lasījumā deputāti atbalstījuši, ka zemi varēs izpirkt par 118 procentiem no tās kadastrālās vērtības. 18 procenti klāt, lai izvairītos no tiesvedības ar lielo privāto zemes īpašnieku apvienību “Pilsētas zemes dienests”, kas valsti tiesā iesūdzējusi un arī uzvarējusi jau vairākkārt. Tomēr pērn izveidotā darba grupa izstrādājusi likuma projektu, kas paredz zemi atpirkt par tās kadastrālo vērtību bez papildu piemaksas.
Par likumprojektu atbildīgās darba grupas vadītājs Viktors Valainis (“Vienotība”) saka, ka būtu muļķīgi pieņemt likumu, kuru pēc tam Satversmes tiesa atceļ. "Mēs arī ieklausāmies ekspertos, un pagaidām man izskatās, ka kadastrālā vērtība ir tas, ko mēs varētu dabūt cauri," viņš piebilst.
Paredzēts, ka, mājas iedzīvotāju vairākumam nobalsojot par atpirkšanu, valsts nodrošinās bezprocentu aizdevumu, kas ļautu zemi iegādāties,
bet atmaksas grafiks tiks veidots tāds, lai mēnesī būtu jāmaksā uz pusi mazāk nekā līdz šim par zemes nomu. Tikmēr Pilsētas zemes dienests vēstulēs iedzīvotājiem atsaucas uz iepriekšējo likuma ieceri par 118 procentiem un piedāvā atpirkt jau tagad par kadastrālo vērtību, uzsverot, ka viņu piedāvājums izdevīgāks. Turklāt tiem, kas līgumu bija gatavi parakstīt līdz pērnā gada beigām, bet par zemi samaksāt janvārī, tika piedāvāta vēl 20 procentu atlaide. Tāpat piedāvājumā minēts - atpērkot zemi, tiks atlaisti vai daļēji atlaisti vecie parādi. Jāpiebilst gan, ka, ja gadu iepriekš tiesas lielākoties lēma, ka teju 10 gadu vecie parādi ir jāatmaksā, šobrīd tiesu praksē lielākoties norāda uz trīs gadu noilgumu, kas minēts komerclikumā.
Pilsētas zemes dienesta prokūrists Normunds Šlitke to, ka 118 procentu atpirkšanas maksa vairs nav aktuāla, neesot zinājis. Viņa klienti zemi pārdot esot plānojuši jau sen, un, tā kā likums aizkavējies, paši ķērušies pie darba.
Lai gan Pilsētas zemes dienesta vēstulēs rakstīts, ka piedāvājums ir spēkā līdz 30.martam un tiem, kas ātrāk paguva, vēl atlaide pienākas, pēc Šlitkes domām, viss ir pareizi. "Saprotiet, tā ir normāla shēma, kā cilvēkiem būt aktīviem. Ja mēs pateiktu, ka piedāvājums ir spēkā trīs gadus, tikai trešā gada pēdējā mēnesī cilvēki sanāktu uz pirmo sapulci," viņš saka. Šlitke arī noliedz, ka centienus nodrošināt ātru rīcību būtu veicinājusi nepieciešamība pēc finanšu līdzekļiem.
Tikmēr biedrība "Tauta pret zemes baroniem" iesaka dzīvokļu īpašniekiem ar atpirkšanu nesteigties,
jo oponenti, kamēr vēl ir iespējams, cenšas nodrošināt maksimāli izdevīgāku zemes atsavināšanu, jo ir sākušās funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu uzmērīšana. Arī biedrība par to cīnās, tiktu pārvērtētas kadastrālās vērtības un ēkas tiktu nostiprinātas kā apgrūtinājums zemei.
Šlitke gan kategoriski nepiekrīt, ka pēc iecerētās kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikas maiņas viņa klientiem piederošās zemes vērtība varētu sarukt. "Mēs nevaram runāt par to, ka kadastrālo vērtību varētu pārskatīt uz leju, tam nav absolūti nekāda leģitīma pamata," viņš saka. Šlitke arī apgalvo, ka viņa klientiem jau 2015.gadā bijis paredzēts līdz 2017.gada beigām visus īpašumus pārdot.
Lai arī zemes īpašnieki paši šobrīd piedāvā atpirkt tieši par kadastrālo vērtību, Šlitke pieļauj, ka identiskam Saeimas piedāvājumam Pilsētas zemes dienests varētu iebilst. Bet pircēji šobrīd esot - decembra laikā dzīvokļa īpašnieki esot atpirkuši zemi kopumā 100 000 eiro vērtībā.
