Gripas intensitātes mazināšanās daļēji skaidrojama ar īsu darba nedēļu un brīvlaiku skolās, norāda centrs.
Ambulatorajās iestādēs reģistrēti 111 klīniski apstiprināti gripas gadījumi jeb 110,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (51. nedēļā – 310,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem).
Augstāka gripas intensitāte reģistrēta Jelgavā, Rīgā un Jūrmalā.
Stacionārās ārstniecības iestādēs hospitalizāciju skaits saistībā ar gripas infekciju samazinājies – kopā stacionēti 114 pacienti, t.sk. 10 pacienti ar gripas izraisītu pneimoniju.
2019. gada 52. nedēļā saņemts paziņojums par vienu nāves gadījumu saistībā ar gripas infekciju pacientam vecumā virs 85 gadiem.
Kopā saņemta informācija par trim mirušajiem, kuriem noteikta gripas infekcija. Visiem pacientiem bija blakus saslimšanas (sirds, asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas). Neviens no tiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.
Iepriekšējā 2018.–2019. gada sezonā reģistrēti 86 nāves gadījumi.
KONTEKSTS:
Ārsti decembra pirmajā pusē paziņoja par gripas epidēmijas sākumu. Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Rīgā un Jelgavā. Ar gripu biežāk slimo bērni un pusaudži. Taču smagāk gripa skar seniorus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu slimībām, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģiskām saslimšanām, hroniskām infekcijām, novājinātu imunitāti un adipozitāti (cilvēki ar palielinātu ķermeņa svaru). Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā.
