Jau šobrīd vardarbības ģimenē izskaušanai ir vairāki uzlabojumi. Piemēram, no 2022. gada būs iespēja piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu. Savukārt jau no šī gada 1. jūlija spēkā stāsies noteikumi, kas varmākam varēs par pienākumu uzlikt obligātu korekcijas kursu apmeklēšanu.
Tāpat veicināta starpinstitūciju sadarbība un rīkota virkne izglītojošu semināru gan pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem, gan pašiem bērniem un jauniešiem un citiem iesaistītajiem.
Galvenie nākotnes darbi gan saistāmi ar “bērna mājas” projekta realizēšanu.
Tas pēc vardarbības ļautu ar cietušo bērnu veikt vienu interviju, nevis atkal un atkal par piedzīvoto stāstīt dažādām iestādēm. Tāpat līdzīgu sistēmu vajadzētu arī pieaugušajiem. Vēl izskanēja apņemšanās izstrādāt algoritmu, lai spētu noteikt, fiksēt un pierādīt emocionālo vardarbību.
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa stāstīja par vēl citiem plānotajiem darbiem: “Līdz gada beigām mums paredzēts izstrādāt grozījumus, kas ir saistīts arī ar ievērojamu finanšu slogu. Taču tas ir ļoti būtiski, jo tas sasaucas arī ar “Dod pieci” izgaismotajām problēmām. Tas ir drošs patvērums cietušajiem, krīzes dzīvokļi. Mēs domājam par pakalpojumu apjoma palielināšanu sarežģītiem vardarbības gadījumiem, par kompleksa atbalsta iespējām ģimenēm, jo šobrīd mums ir nošķirti vardarbībā cietuši bērni no pilngadīgas personas.”
Tāpat paredzēts darbs pie mediācijas procesa sakārtošanas, lai tas būtu lietderīgs un skaidri tiktu noteikts, kad tā var notikt un kas jāizdara pirms tās uzsākšanas. Deputātu darba grupas vadītāja, Saeimas deputāte Anda Čakša uzvēra –
patīkami redzēt, ka darbi rit uz priekšu, taču ir ļoti daudz problēmu, kuras vēl jārisina, tostarp sadarbība starp institūcijām.
“Ļoti skaidri mēs redzam, ka ir robežas starp ministrijām un tāda kopīga redzējuma vai šī jautājuma piederība īsti nav nevienam. Katrs redz tikai to savu daļiņu,” atzīmēja Čakša.
Tikmēr Nodibinājuma “Centrs Dardedze”, kas aizstāv bērnu tiesības un cīnās pret vardarbību, pārstāve Anda Avena skaidroja – lai arī atsevišķi darbi notiek, pārsvarā visa vardarbības mazināšana balstās uz atsevišķiem projektiem, taču vēl aizvien trūkst nopietnas un vienotas sistēmas.
“Tas, ko mēs visu laiku cenšamies pieskatīt, lai būtu mazāk būtu kaut kādi atsevišķi projekti, kampaņas un neviens īsti nenovērtē to efektivitāti. Tā ir tāda projektveida domāšana joprojām un tas ir visās jomās šādi,” norādīja Avena.
Ar vardarbības mazināšanu saistītie darbi ir ļoti daudz. Savi uzdevumi ir arī Iekšlietu ministrijai, tāpat arī Veselības ministrijai, veicinot veselības aprūpes speciālistu spējas atklāt vardarbību. Tāpat arī Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāstrādā gan pie izglītojošu materiālu nodrošināšanas, gan arī pedagogu izpratnes veicināšanas un, piemēram, vienaudžu ņirgāšanās mazināšanas.
