Otrdien, 3. janvārī, satiksmes ministrs tikās ar uzņēmumu "RB Rail" un "Eiropas Dzelzceļa līnijas" vadību, pieprasot skaidrojumu par projekta realizēšanas gaitu un problēmām "Rail Baltica" projekta īstenošanā.
Pēc tikšanās ministrs norādīja, ka bažas par situācijas nopietnību ir apstiprinājušās, un uzdeva iesaistītajām pusēm divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu problēmu novēršanai.
"Tiekoties ar "Rail Baltica" virzītājiem, svarīgi bija saprast, cik dziļas ir projekta īstenošanas problēmas un kādas ir perspektīvas pārredzamā laikā tām rast risinājumu. Pēc šodien dzirdētā jāsecina, ka projekts piedzīvo ievērojamus kavējumus. Pie vainas bijis ne tikai Covid-19, Krievijas karadarbība Ukrainā un citi vērā ņemami apsvērumi, bet arī atsevišķas nepilnības projekta vadībā un normatīvajos aktos. "Rail Baltica" dzelzceļa līnija ir mūsu paaudzes lielākais infrastruktūras projekts Baltijā, un savienojamība ar Rietumeiropu ir būtisks ekonomisks un drošības aspekts," atzīmēja Vitenbergs.
"RB Rail" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna norādīja, ka projektā bijusi virkne procesu, kas kavējuši virzību, tomēr atzina, ka šobrīd raitai projekta gaitai ir jo īpaši izšķiroša nozīme.
Driksna norādīja: "Sarežģījumi projektēšanā, smagnējs un sarežģīts zemes atsavināšanas process, šķēršļi Eiropas Savienības fondu finansējuma apgūšanā ir būtiskākie iemesli, kāpēc
prognozētā 2026. gada vietā, visticamāk, jauno trasi spēsim gala stadijā izbūvēt vien 2030. gadā.
Apzināmies situācijas nopietnību un respektējam ministra prasību detalizēta plāna izstrādei, īpaši ņemot vērā valsts drošības aspektus. Lai novērstu identificētās problēmas, būs nepieciešama arī citu ministriju un pašvaldību iesaiste."
"Rail Baltic" pārstāvji uzsvēra, ka apzinās situācijas nopietnību un jādara viss, lai 2030. gadā Baltijas valstu iedzīvotāji varētu ar vilcienu nokļūt Eiropā.
"Ir skaidrs, ka projektēšana ir ļoti sarežģīta, jo 265 kilometrus nevar izprojektēt tāpat kā vienu māju vai vienu kultūras objektu. Tā ir līnijbūve, kas šķērso pilnībā visu Latviju," atzīmēja Driksna.
Sākotnējais plāns paredzēja, ka projekts tiks pabeigts 2026. gadā, bet šobrīd redzams, ka kopumā projekts būs gatavs 2030. gadā un pirmais savienojums starp Rīgu un Lietuvas robežu – 2028. gadā. Šobrīd notiek vērienīgi būvdarbi Rīgas centrālajā posmā un lidostas "Rīga" apkaimē, bet šogad ir plāns uzsākt būvdarbus ārpus Rīgas, veidojot savienojumu ar Lietuvu.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam.
