Zēna vecāki no pašvaldības vēlējās piedzīt 500 000 eiro, kamēr Latgales apgabaltiesa par labu katram no viņiem bija lēmusi no pašvaldības piedzīt 40 000 eiro jeb kopā 80 000 eiro. AT Civillietu departaments, "balstoties uz tiesu praksē nostiprinātām atziņām", šo spriedumu mainīja un piedzenamo kompensāciju samazināja līdz 40 000 eiro uz abiem vecākiem kopā.
Tiesa pilnībā pievienojās apgabaltiesas spriedumā un judikatūrā paustajam, ka morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem.
AT spriedumā piekrita pašvaldības kasācijas sūdzībā minētajam par tiesas nepamatotu atkāpšanos no judikatūras.
Apelācijas instances tiesa kaitējuma atlīdzību bija noteikusi katram cietušajam atsevišķi, kas neatbilst judikatūrai, kurā atzīts, ka atlīdzība par morālo kaitējumu sakarā ar bērna nāvi piešķirama par konstatētā pārkāpuma faktu, nevis atsevišķi katram ģimenes loceklim par viņu pārdzīvojumiem un ciešanām. Pamatprincips, ka par morālo kaitējumu tiek noteikta viena atlīdzinājuma summa ģimenei par konstatēto pārkāpuma faktu, nevis par katra atsevišķa ģimenes locekļa ciešanām, tiek piemērots arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, uzsver AT.
Katrā gadījumā kompensācijas apmērs nemantiskā kaitējuma nodarīšanas gadījumā ir nosakāms individuāli, taču, ņemot vērā pēc faktiskiem apstākļiem līdzīgās lietās noteikto atlīdzības apmēru un tādējādi nodrošinot vienlīdzības principa ievērošanu un vienveidīgu judikatūru. No juridiskās metodes viedokļa taisnīga atlīdzinājuma noteikšanu sekmē gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metode, kas balstās uz vienlīdzības principu, argumentāciju turpina AT.
Izskatāmajā lietā prasītāji prasību tiesā cēla, lūdzot piedzīt no Varakļānu novada pašvaldības 250 000 eiro morālā kaitējuma atlīdzinājumu katram. Gan Rēzeknes tiesa, gan Latgales apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji, nosakot piedzenamās atlīdzības apmēru 40 000 eiro apmērā katram no prasītājiem, proti, kopā nosakot 80 000 eiro lielu atlīdzību.
KONTEKSTS:
Vidzemes rajona tiesa Alūksnē pērnā gada 19. oktobrī pieņēmusi lēmumu attaisnot apsūdzētos krimināllietā par traģisko negadījumu Varakļānu aprūpes centrā, kur 2015. gadā lifta šahtā iekrita un gāja bojā zēns.
Lietā apsūdzība tika celta četrām personām. Pašvaldības būvinspektore Iveta Meļehova tika apsūdzēta pēc Krimināllikuma 319. panta 3. daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. Vēl trim apsūdzētajiem, kas saistīti ar lifta izbūvi, tika celta apsūdzība par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Vitālijs Silmanovičs, Juris Jakunovs, Vadims Maļinovskis pārstāv dažādus uzņēmumus, kas objektā veikuši būvdarbus un nodrošinājuši būvuzraudzību.
Prokurors Helmuts Brasovs būvvaldes vadītāju lūdza sodīt ar divu gadu nosacītu cietumsodu, pārējos - ar viena gada nosacītu cietumsodu, morālā kaitējuma apmēru atstājot tiesas ziņā, piebilstot, ka vecāku prasītais tomēr šķietot par lielu, bet, lai kāds tas arī būtu, tas nevarot kompensēt bērna zaudējumu.
2015. gada 10. augustā vecāki ar 1,8 gadus vecu zēnu Varakļānu veselības aprūpes centrā apciemoja vecmāmiņu. Dodoties prom no apmeklējuma, zēns piegājis pie lifta un attaisījis vaļā lifta durvis. Kamēr gaidījis mammu, zēns ieskrējis liftā, kurā nebija nolaistas drošības žalūzijas. Liftā starp kabīni un sienu bija sprauga. Zēns tajā iekrita un nokrita no trešā stāva, gūstot politraumas. Naktī uz 11. augustu zēns Rēzeknes slimnīcā nomira.
