Kriminālvajāšanu jūnija nogalē rosināja Iekšējās drošības birojs (IDB). Tagad NVA amatpersonām apsūdzības celtas par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet uzņēmējam – par krāpšanu lielā apmērā, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Tā kā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, prokuratūra plašākus komentārus nesniedza.
NVA preses pārstāve Vendija Pikše-Kučma aģentūrai LETA teica, ka iestāde nevar sniegt komentārus, jo aģentūra nav informēta, par ko šīs apsūdzības izvirzītas.
Vienlaikus aģentūrā norādīja, ka darbs iepirkuma procedūrā tika veikts saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu un iestādes iekšējiem normatīviem, proti, veikt cenu aptauju ārpus Publiskā iepirkuma likuma normām un slēgt līgumu ar uzvarētāju, pārbaudīt, pieņemt preci un uzstādīt žogu.
IDB aģentūra LETA noskaidroja, ka birojs līdz šim kriminālvajāšanas sākšanai virzījis kopumā sešus ar valsts austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu saistītus apjomīgus kriminālprocesus, kuros iesaistīts plašs amatpersonu, uzņēmēju un privātpersonu loks.
Jau ziņots, ka novembra beigās pabeigta pagaidu dzeloņstiepļu žoga ierīkošana uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Žoga ierīkošana sākās rudenī, un kopumā žogs ierīkots gandrīz 37 kilometru garumā.
Pagājušā gada nogalē, veicot izbūvētā pagaidu žoga pieņemšanu saskaņā ar līgumā noteikto, sertificēts būvuzraugs identificēja atsevišķus posmus, kas atbilstoši veiktajiem uzmērīšanas datiem, iespējams, pārkāpj valsts robežlīniju.
Pārmērīšanas rezultātā no uzstādītajiem 37 kilometriem pagaidu žoga aptuveni 2,7 kilometri atzīti par neatbilstošiem, un tika noteikts, ka tos nepieciešams pārvietot. Minētie posmi netika pieņemti ekspluatācijā, vēršoties pie komersanta, lūdzot veikt kontrolmērījumus un attiecīgi nodrošinot žoga pārvietošanu.
Būvnieks to nekavējoties izdarīja. Žogs tika pārvietots Latvijas teritorijas iekšienē par aptuveni pusmetru, un būvnieks pārvietošanu veica par saviem līdzekļiem. 5. janvārī pārvietošanas darbi pabeigti.
Pastāvīgo žogu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas trīs posmos izbūvēs līdz 2022. gada beigām un sešos posmos – līdz 2023. gada pavasarim, taču termiņus un izmaksas ietekmēs atmežošanas gaita. Infrastruktūru sešos posmos izbūvēs līdz 2023. gada vasarai un trīs posmos līdz 2023. gada rudenim.
Piecos otrās kārtas posmos projektēšana norisināsies līdz 2022. gada nogalei un divos – līdz 2023. gada pavasarim. Savukārt pastāvīgo žogu četros posmos izbūvēs līdz 2023. gada beigām un trīs posmos – līdz 2024. gada februārim, ja projekta īstenošanas termiņus nekavēs atmežošanas norise. Visu robežas apsardzībai nepieciešamo otrās kārtas infrastruktūru izbūvēs līdz 2024. gada vasarai.
Tāpat ziņots, ka NVA organizētais iepirkums par dzeloņstiepļu iegādi tika īstenots cenu aptaujas formā un piedāvājumus bija iesnieguši septiņi komersanti. Iepirkumā par dzeloņstiepļu iegādi uzvarēja uzņēmums "Brief", tomēr pērn septembrī NVA nolēmusi neturpināt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas–Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi. Vēlāk septembrī iekšlietu resors parakstīja jaunus līgumus par pagaidu žoga būvēšanu uz robežas ar Baltkrieviju un dzeloņstiepļu piegādi ar SIA "Aimasa".
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Brief" pieder Ildzei Voitai. Pērn uzņēmums apgrozījis 6 952 850 eiro un strādājis ar 246 922 eiro zaudējumiem.
"Aimasa" pieder Sandrim Apsītim, Aināram Cakaram un Jānim Dreimanim. 2020. gadā uzņēmums apgrozīja 34 112 185 eiro un strādāja ar 3 643 797 eiro peļņu.
