Saglabāsim stiprus valsts pamatus un ideālus! Augstāko amatpersonu uzrunas barikāžu atceres laikā

1991. gada barikāžu aizstāvju atceres laikā valsts augstākās amatpersonas aicina atcerēties to laiku, pateikties barikāžu aizstāvjiem, saglabāt stiprus valsts pamatus un ideālus un stāvēt plecu pie pleca pretim šodienas izaicinājumiem.

Valsts prezidents Egils Levits uzrunā uzsvēra barikāžu īpašo nozīmi latviešu nācijas un valstiskuma vēsturē: “Tajās manifestētas mūsu iekšējā brīvība un ilgi aizturētā patiesības balss. Uzdrīkstēšanās apvienojās solidārā spēkā.”

Mērķis – Latvijas valsts atgūšana – deva drosmi šaubu un baiļu pārvarēšanai.

“Ar barikādēm mēs savu valstsgribu apliecinājām visai pasaulei, bet pirmkārt – paši sev,” piebilda Levits.

Prezidents mudināja sargāt mūsu valsts demokrātiskās un nacionālās vērtības ik dienu, arī pārejošu grūtību apstākļos. “Saglabāsim stiprus savas valsts pamatus un ideālus!” aicināja Levits.

 

“Pirms 31 gada šajās janvāra nedēļās mūsu vīri un sievas stāvēja plecu pie pleca, aizstāvot mūsu valsts neatkarību pret PSRS bruņoto karaspēku. Un tas mums izdevās. Kāpēc? Jo mēs stāvējām cieši kopā, vienota mērķa vadīti,” uzrunā sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Premjers aicināja arī tad, kad valsts saskaras ar izaicinājumiem, turpināt stāvēt plecu pie pleca.

“Vienu mēs zinām – tad, kad mēs stāvam visi kopā, mēs varam pārvarēt jebkuru izaicinājumu,” sacīja amatpersona.

Viņš arī pateicās barikāžu dalībniekiem un tiem, kas arī šodien turpina padarīt mūsu valsti stipru pret ārējiem izaicinājumiem.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pauda, ka, atminoties barikāžu laiku, “savās sirdīs mēs sajūtam barikāžu ugunskuru siltumu, vienprātību un vienlaikus arī trauksmes sajūtu”. Spēks un apņēmība, kas toreiz valdīja, kalpo par iedvesmas avotu ikvienam, kas gatavs aizstāvēt Latvijas neatkarību.

“Latvijas likteni 1991. gada janvārī izšķīra tauta. Tā zināja, kas tai jādara, tā saprata savu spēku. Un tā nebija nekāda neprātīgo drosme. Cilvēki pēc notikumiem apzinājās, ka scenāriji var būt dažādi, arī visļaunākie. Padomju vara bija gatava jebkurā brīdī izmantot ieročus,” norādīja Saeimas spīkere.

Mūrniece norādīja arī uz žurnālistu ieguldījumu barikāžu laikā: “Barikādes nebūtu bijis tik liels spēks, ja nebūtu darbojušies visi tolaik pieejamie informācijas kanāli. Tā laika žurnālistika radīja nereti vienīgās autentiskās liecības par notikumiem, par cilvēkiem un par pasaules reakciju.

Arī šodien paldies visiem, kas sargāja patiesību, sargāja savas valsts parlamentu, sargāja cits citu un pāri visam – mūsu Latviju.”

Viņa aicināja atcerēties barikāžu laiku un pateikties par iespēju būt tā lieciniekiem, veidotājiem un mantiniekiem.

Barikāžu laikā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs bija Romualds Ražuks, kurš nu uzrunā uzsvēra 1991.gada tautas rīcības nozīmi mūsdienu Latvijai: “Tagad izskan jautājumi: vai bija vērts? vai ir sasniegti Barikāžu laika skanējušie mērķi?

Iedomāsimies uz brīdi, kas būtu noticis, ja Latvijā atgrieztos pie varas komunistu valdība. Labākajā gadījumā mēs būtu tur, kur pašreiz ir ukraiņi, vai sliktākajā – baltkrievi.

Tautas, kas arvien cīnās par savu demokrātiju, brīvību un atgriezšanos Eiropas valstu saimē.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt