Sagatavoties dzīvei brīvībā ieslodzītajiem reālu iespēju nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ieslodzījumu vietās ir iespējams strādāt un nedaudz nopelnīt, var piedalīties dažādos projektos, lai socializētos un saprastu, kā cilvēks grib dzīvot turpmāk. Arī dažādas biedrības cenšas palīdzēt. Tomēr sagatavoties dzīvei brīvībā ir ļoti grūti – internetu darba sludinājumu meklēšanai cietumā izmantot nav ļauts, arī dzīvesvietu atrast var tikai pēc soda izciešanas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
 

‘’Izejot ārā jebkurā gadījumā ir šoks – pa šiem gadiem ir mainījusies sabiedrība,’’ stāsta Jānis Zelčs. Viņš cietumā pavadījis vairākus gadus – par nodarīto noziegumu tiesa viņam piesprieda 8 gadus un četrus mēnešus. Jāni atbrīvoja divus gadus pirms termiņa – 2017. gada beigās. “Pēc atbrīvošanās devos uz sociālās rehabilitācijas centru ‘’Ratnieki’’. Es šobrīd tur vēl esmu. Drīz jau tas gads beidzas.

Pats galvenais Jānim esot sakārtot veselību un atrast dzīvesvietu, jo “Ratniekos” var pavadīt tikai gadu.

‘’Diemžēl, no valsts puses nav tā, kā būtu... Tev vienkārši viss ir jāuzzina pašam, arī likumdošana. Labi, ‘’Ratniekos’’ mums ir sociālais darbinieks, kas visu pastāsta un tā tālāk, bet ja cilvēks nav šādā centrā, viņam tas ir jāsaprot pašam, tad kaut kurā mirklī cilvēks ir gatavs nospļauties,’’ sitūaciju vērtē Jānis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālās filiāles karjeras konsultante Ilona Kalēja stāsta, ka kopā ar citām NVA grupām ir devusies uz ieslodzījumu vietām, lai motivētu un mācītu ieslodzītos. Viņa uzskata, ka ir daudz cilvēku, kuri grib stradāt, un tas priecē, taču tikpat daudz ir arī tādu, kuriem tas nemaz nav nepieciešams:

“Mēs arī vienā no konsultācijām izspēlējām tādu lomu spēli, kur viens no ieslodzītajiem bija darba devējs, otrs bija darba meklētājs, kas atnācis uz interviju. Cilvēki, kuri ir bijuši diezgan nenoturīgi savā darba karjerā un profesionālajā pieredzē, uztvēra to kā teātri, ka tās ir muļķības un kam tas vispār vajadzīgs.”

Arī ieslodzījumu vietu pārvaldes pārstāve Mudīte Kruvese stāsta, ka gluži tā nav, ka ieslodzītajam jādomā par nākotni vienam. Ieslodzījuma vietu darbinieki ar to strādājot jau savlaicīgi, 7 – 6 mēnešus pirms atbrīvošanas:

“Notiek sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām gan dzīves vietas jautājumu risināšanā, gan arī citos jautājumos, kas ir aktuāli. Nosūta gan paziņojumus, gan pieprasījumus. Mēģina rast dažādus risinājumus. Cietuma darbinieki vēršas pie nevalstiskajām organizācijām, sociālās rehabilitācijas centriem. ”

Bijušais ieslodzītais Jānis gan stāsta, ka viņš palīdzību juta tikai tad, kad atbrīvošanas termiņš jau strauji tuvojās. Gadu vai pusgadu pirms iziešanas no cietuma dzīvokli vai darbu atrast nebija iespējams:

“It kā vēlas to administrācija, bet tai pašā laikā īsti tas nav iespējams. Ja nebūs tev radinieka, ja nebūs paziņas, kas par tevi var teikt: ”Jā, šo cilvēku es ņemšu [darbā].” Dzīvokļa jautājumos – jā, ir iespēja, uzraksti, piemēram, uz dzīvokļu daļu, bet atbilde ir – kad būsi ārā reāli, tad tev pusgada laikā tiks piešķirts, ja atbilsti kārtējiem kritērijiem.”

Ko darīt dienā, kad iznāc no cietuma? Ieslodzījumu vietu pārvaldes pārstāve Kruvese uz šo jautājumu tā arī neatbild.

“Notiesātā persona pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas dodas uz savu pašvaldību, kur ir viņa deklarētā dzīvesvieta vai pēdējā reģistrētā dzīvesvieta, nu tad pirmais ceļš droši vien ir uz sociālo dienestu, NVA, ja tur vēl ir Valsts probācijas dienesta uzraudzība vai policijas kontrole, tad attiecīgi arī uz šīm institūcijām,” viņa min variantus.

Sarežģījumus darba meklēšanā skaidro NVA karjeras konsultante Ilona Kalēja:

“Internets ieslodzījumu vietās pieejams nav, atskaitot latvija.lv, likumi.lv, nu tādus portālus, kur cilvēks var iegūt sev nepieciešamo informāciju, bet internets kā tāds, kur var skatīties vakanču portālus vai kaut kādas citas lietas, tur nav pieejams, šī iespēja principā ir tikai tad, kad cilvēks jau ir iznācis ārā, atbrīvojies, un tad viņš var to aktīvi sākt darīt.”

Neviena no uzrunātajām atbildīgajām personām nespēja argumentēt, kādēļ ieslodzītajiem nenodrošina iespēju meklēt darbu un dzīvesvietu pirms atbrīvošanas. Nodarbinātības valsts aģentūra saka, ka tā nav viņu kompentence. Savukārt, ieslodzījumu vietu pārvalde uzsver, ka ir daudz citu aktivitāšu, ko viņi organizē, lai cilvēki varētu veiksmīgi atsākt dzīvi brīvībā. Bijušajam ieslodzītajam Jānim tas pagaidām nav izdevies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti