Sagatavoti ceļu satiksmes noteikumi elektroskrejriteņu vadītājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Elektroskrejriteņi nav tikai izklaides un atpūtas braucamrīks, bet pilntiesīgs satiksmes dalībnieks. Pagājušā pavasarī to skaits Rīgas ielās strauji pieauga, arī nomas iespējas sakuploja. Radās nesaskaņas un diskusijas par to, cik ātri un pa kurieni šie jaunie braucamrīki drīkst pārvietoties, lai sadzīvotu ar citiem satiksmes dalībniekiem – autovadītājiem, velosipēdistiem un gājējiem. Tūdaļ būs gads apritējis un likumprojekts tapis.

Sagatavoti ceļu satiksmes noteikumi elektroskūteru vadītājiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Likumprojekts, kurā ierakstīti ceļu satiksmes noteikumi, kas attiecas uz samērā neierastiem satiksmes dalībniekiem, proti, elektroskrejriteņu jeb elektroskūteru vadītājiem, ir teju gatavs. Satiksmes ministrijas pārstāve Annija Novikova stāsta, ka tā tapšanas gaitā notikušas diskusijas ar visām iesaistītām institūcijām un sabiedrību pārstāvošām organizācijām. Lielākās diskusijas bija par skrejriteņa definīciju.

"Tas ir transporta līdzeklis ar elektromotoru un kura maksimālais pārvietošanās ātrums nepārsniedz 25 km/h. Šī definīcija ir kompromiss ar visām iesaistītājām pusēm. Ja, piemēram, runā par tādiem skrejriteņiem, kas ir no ražotāja ar lielāku konstruktīvo ātrumu, piemēram, līdz 45 km/h, tad attiecībā uz tiem ir paredzēts, ka tos var izmantot ceļu satiksmē pie noteikuma, ja tiek pārregulēti uz šo atļauto 25 km/h ātrumu. Lai neapdraudētu citus satiksmes dalībniekus – ne velosipēdistus, ne gājējus,” skaidro Annija Novikova.

Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis uzsver, ka noskaidrots arī, kur tad īsti elektroskrejriteņi drīkstēs braukt.

“Otrais jautājums ir principiāls un būtisks – kur ir vieta šim transporta līdzeklim. Diemžēl mēs zinām, ka Latvijā velo infrastruktūra ir vēl tikai šūpulī. Ir izveidoti tikai daži atsevišķi posmi, un tie nav sasaistīti kopējā sistēmā. Līdz ar to tika izlemts, ka elektoskrejriteņi var braukt gan pa braucamo daļu, gan trotuāru,” norāda Zvirbulis.

Viņaprāt, pēc spēles noteikumu noskaidrošanas vēl jāsaprot, kā tiks kontrolēta elektoskrejriteņu jauda. Valsts policijas pārstāvis Juris Jančevskis uzsver, ka elektroskrejriteņi tiks uzraudzīti tāpat kā citi satiksmes dalībnieki. Viņš atklāj aktuālo statistiku par negadījumu skaitu.

“Šogad ir reģistrēti kopā deviņi ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir iesaistīts elektroskūters. Faktiski trijos no tiem vadītāji ir cietuši. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu - šajā laika posmā nebija reģistrēts neviens šāds gadījums,” stāsta Juris Jančevskis, skaidrojot, ka, iespējams, negadījumu skaits šogad ir lielāks, jo siltās ziemas dēļ ar elektoskrejriteņiem varēja braukt arī gada aukstajos mēnešos. Turklāt šo braucamrīku skaits satiksmē ik gadus pieaug.

“Ātrums un neuzmanība faktiski pie šādiem rezultātiem noved. Bet ar šiem noteikumiem ir paredzēts noteikt konkrētus noteikumus elektroskūteru vadītājiem. Elektroskūteru vadītāji tiks ne tikai uzraudzīti, bet arī, kad būs iemesls, viņus sauks pie atbildības un viņus arī varēs saukt pie atbildības par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu vai neizpildīšanu,” turpina Jančevskis.

Likumprojektā arī noteikts, ka ar skrejriteņiem drīkst braukt, sākot no 14 gadu vecuma un uz tā var atrasties tikai viena persona. Vēl notiek diskusijas par atstarojošo elementu un ķiveres nepieciešamību elektroskūtera vadītājam. Lai gan pavasaris jau pieklauvējis pie durvīm, likumprojekts vēl nav apstiprināts valdībā un Saeimā.

Satiksmes ministrijas pārstāve skaidro, ka pandēmija ieviesusi korekcijas, bet iecerēts, ka šī mēneša beigās vai maija sākumā likumprojekts nonāks uz galda Ministru kabinetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti