«Jūs varat mani nosvilpt no tribīnes, bet tas notiks tāpat. Un notiks ļoti ātri,» tā par gaidāmo teritoriālās reformas otro posmu pašvaldību līderiem sacīja ministrs Kaspars Gerhards.
Pēc viņa teiktā, ceļu uz pārdesmit pašvaldībām skaidri iezīmē apdzīvotības blīvums dažādos reģionos un tautsaimniecības attīstības virzieni, kas pasaka priekšā, ka urbanizācija turpināsies. Tāpēc esot ļoti jācenšas, lai urbanizācija nav tikai Rīgas virzienā, uzskata Gerhards.
“Objektīva īstenība ir tāda, ka virzība uz pašvaldību ciešāku sadarbošanos – vai tā būtu otrā līmeņa pašvaldību veidošana, vai savādāk – objektīvi notiks, vai tur politiskā griba vai politiskā negriba,” uzsvēra ministrs.
Ar konsolidētiem vietvaru spēkiem varētu labāk apgūt struktūrfondu naudu, jo pašlaik pašvaldību struktūra ir sadrumstalota. Tās vada dažādu politisko spēku pārstāvji, kas nereti strīdas, bet par attīstību šauri domā tikai sava novada teritorijā.
Gerhards uzsvēra, ka Latvija pēdējo padsmit gadu laikā ir zaudējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus tieši birokrātiskās sīkumainības dēļ. Tajā loma esot arī pašvaldībām ar nemirstīgo jautājumu “un kas man par to būs?”, pauda ministrs.
Viņš norādīja, ka pašvaldībām jāspēj nodrošināt, lai uzņēmējdarbība un attīstība būtu stabila. “Mums jāizdara viss, lai nenotiek virzība uz Rīgu un Pierīgu, lai pārejā Latvijā ir nodrošināta attīstība,” sacīja Gerhards.
Viņš arī piebilda, ka būs jāpārskata pašvaldību funkcijas.
Savukārt jau pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Gerhards sola aktīvi diskutēt par mazo novadu apvienošanu jau tuvākajā laikā.
Taču, kā ierasts, no pašvaldībām pret tādām iecerēm sagaidāma asa pretestība. Tā dzirdama arī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas un Vecumnieku novada vadītāja Reģionu apvienības politiķa Gunta Kalniņa teiktajā.
“Es domāju optimizēšana jāsāk ar valsts pārvaldi, un tad pašvaldībām savā jomā,” sacīja Kalniņš.
“Iznāk, ka mums nāk jauni pienākumi un funkcijas, un tajā pašā laikā optimizēt kaut ko, iznāk riktīgi biezputra,” pauda Kalniņš.
Arī mēru skaitu mazināt pašvaldības negrib. Kalniņš uzskata, ka tas nav iespējams.
Pašvaldības arī uzsver, ka pašlaik nav pabeigta savulaik sāktā teritoriālā reforma. Piemēram, tas sakāms par valsts solījumu sakārtot ceļu tīklu. Lai no Vecumnieku novada tiktu uz tā sadarbības pašvaldību Bausku, esot jābrauc 40 kilometru līkums caur Ķekavu pa bedrainiem ceļiem.
