Demogrāfijas dati, kas aptaujātos satrauc visvairāk, ir iedzīvotāju skaita izmaiņas. Proti, tas, ka jau labu laiku iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Piemēram, dati par 2021. gadu parāda, ka piedzimušo skaits bija divas reizes mazāks nekā mirušo skaits.

Gadu iepriekš bilance starp piedzimušajiem un mirušajiem nebija tik dramatiska, un tomēr ārkārtīgi iepriecinošu ziņu nav – jau labu laiku dabiskais pieaugums ir ar mīnusa zīmi.

"Katastrofa noteikti nedraud, ja nu tā rīcība un rīcības iznākums ir atkarīgs no mums pašiem," norādīja Latvijas Universitātes (LU) profesors Juris Krūmiņš. Viņa ekspertīzi Latvijas Televīzija (LTV) lūdza, izvērtējot partiju piedāvājumu demogrāfijas jautājumā.

Tam, ka demogrāfija ir prioritāte, piekrīt visas LTV aptaujātās partijas. Tiesa, atšķiras, ko katra partija saprot ar demogrāfijas jautājumu risināšanu.

Viena daļa uzsvaru liek uz dzimstības veicināšanu, tikmēr citas partijas demogrāfiju liek kontekstā ir dzīves kvalitātes uzlabošanos visiem, lai veicinātu, piemēram, aizbraukušo atgriešanos.

• Kā pirmo no darāmajiem darbiem dzimstības veicināšanai Nacionālā apvienība piedāvā īstenot ģimenes pirmsskolas reformu, kas paredz piedāvāt dažādus bērnu pieskatīšanas veidus, lai samazinātu bērnudārzu rindas.
• Partija "Stabilitātei" dzimstības stimulēšanai piedāvā no 2023. gada vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu 1000 eiro apmērā; bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gadam 300 eiro apmērā; ģimenes valsts pabalstu līdz 20 gadu vecumam 100 eiro apmērā par katru bērnu.
• "Katram un katrai" piedāvā vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu 5000 eiro, pabalstu par katru bērnu – 100 eiro mēnesī, visiem bērniem skolā brīvpusdienas, bet sievietēm ar četriem un vairāk bērniem pensionēšanos no 60 gadu vecuma.
• "Saskaņa" vēlas otrā bērna atbalsta politiku, kas paredzēs ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides vienīgajam īpašumam, gada neapliekamā minimuma palielināšanu, sākot ar otro bērnu, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides un ģimenes valsts pabalsta regulāru indeksēšanu.
• "Apvienotais saraksts" norādījis, ka tā programma aptver demogrāfiju tās plašākajā nozīmē. Tikai visu jautājumu kopdarbības sinerģija jēgpilni atbild par demogrāfijas jautājumu risināšanu. Primāri veicamais darbs ir ieguldījumu pārlikšana preventīvā atbalstā, jo sevišķi sniedzot atbalstu ģimenēm ar bērniem.
• Arī "Progresīvie" norādīja, ka demogrāfija jāskata plašākā kontekstā. Par pirmajiem darbiem nosauca mājokļu problēmu risināšanu: paplašināt nacionālo Mājokļu fondu, mājokļu kooperatīvu attīstību, paplašināt "Altum" programmas. Nākamais solis ir ieguldījumi cilvēkos, piemēram, izglītībā un veselībā.
• Zaļo un Zemnieku savienībā uzsvēra, ka emigrācijas apturēšana ir svarīga, lai Latvija nezaudētu darba spējīgus iedzīvotājus – ģimenes ar bērniem. Līdz ar to pirmais konkrētais darbs būtu steidzami nodrošināt, lai šā gada rudens/ziemas sezonā mājsaimniecībām maksājumi par elektroenerģiju un apkuri nebūtu lielāki kā pērn.
• "Latvija pirmajā vietā" vēlas ieviest mājokļa atbalsta programmu, ieviest bērna piedzimšanas pabalstu 5000 eiro apmērā, kā arī pieņemt Ģimenes atbalsta likumu līdzīgi kā Ungārijā. Tas likumdošanas līmenī bērnus un ģimeni noteiktu par prioritāti.
• Latvijas Krievu savienība vēlas izpētīt Izraēlas valsts darbības dzimstības veicināšanas pieredzi, lai patapinātu kādu daļu no pozitīvās pieredzes Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Izraēla esot vienīgā Rietumu demokrātijas valsts, kurai pēdējo 25 gadu laikā izdevies krietni paaugstināt savu pamatiedzīvotāju dzimstību.
• "Konservatīvie" uzskata, ka ģimenes valsts pabalsts, kas būtiski palielināts šī Saeimas sasaukuma laikā, nākamo četru gadu laikā būtu jādubulto. Tas nozīmē, ka, piemēram, ģimenes ar trim bērniem saņemtu 450 eiro mēnesī.
• "Attīstībai/Par!" kā pirmo darāmo darbu nosaukusi sociālās drošības garantijas ģimenēm, bērnudārzu programmu, kas atrisina bērnudārzu rindas, un visiem pusdienas skolās.
• Savukārt "Jaunā Vienotība" norādījusi, ka demogrāfijas atbalsts jāmaina no pabalstiem uz pakalpojumiem. Jāstrādā ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, lai, pirmkārt, nodrošinātu vietu katram bērnam bērnudārzā. Nākamie svarīgie soļi – pieejama veselības aprūpe un kvalitatīva izglītība.

"Mani pārsteidz tie daži vērtējumi par pabalstiem, ja tas ir, kā saka, tūkstošos mērāmi – 5000 un tā tālāk. Nu, protams, ideālā variantā tā jau var būt, bet tikai ar pabalstiem to sistēmu vairs nevar, kā saka, radikāli pārmainīt. Tātad ir jāskatās kompleksi uz visiem rādītājiem, – mājoklis, nodarbinātība un tā tālāk. Pozitīvs bija arī tas, ka dažu partiju pārstāvji rekomendēja papētīt vairāk citu valstu pieredzi, ja nu mēs esam Ziemeļeiropā, Skandināvijas valstis. Viena partija minēja arī Izraēlu kā tādu piemēru. Gadījums patiešām ir ļoti interesants, jo Izraēlā pārsteidzošā kārtā patiešām vidējais bērnu skaits vienai mātei pārsniedz trīs," pauda profesors Krūmiņš.

Konkrētie sasniedzamie mērķi partijām lielākoties vērsti uz dzimstības palielinājumu, kā arī reemigrantu atgriešanos. 

"Kā rāda tagad tās prognozes, kas ir liktas pamatā Eiropā un atsevišķām Eiropas valstīm, faktiski mēs nevaram gaidīt tādu, kā saka, milzīgu palielinājumu. Drīzāk mēs varam gaidīt zemā dzimstības līmeņa stabilizāciju un mērenu pieaugumu. 

Tā kā faktiski ļoti nozīmīga komponente ir arī šī migrācijas komponente, kas ietekmē iedzīvotāju skaita pieaugumu jebkurā valstī," norādīja LU profesors.

Rezumējot Krūmiņš norādīja, ka šajā brīdī, lai novērstu iedzīvotāju izceļošanu, būtu svarīgi īpaši aizsargāt vientuļos vecākus, kā arī iedzīvotājus, kuru ienākumi uz mājsaimniecības locekli ir zemāki, nevis kaisīt helikopternaudu. Krūmiņš atzinīgi novērtēja arī šogad paaugstinātos ģimenes pabalstus, tomēr to ietekmi inflācijas dēļ šobrīd būs grūti novērtēt.