Aptauja: Vispirms izglītībā ir jārisina jautājums, kas saistīts ar skolēnu zināšanu līmeņa krišanos

Līdz vēlēšanām tikai divas nedēļas. Lai analizētu partiju piedāvājumu un iedzīvotājiem būtu vieglāk izdarīt savu izvēli, pētījumu kompānija SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica iedzīvotāju aptauju par problēmām, kas būtu visātrāk risināmas dažādās nozarēs. Un, lūk, ko iedzīvotāji atbildēja par izglītību, kurai šajās dienās pievērsta īpaša uzmanība.

40,5% – ļoti liela daļa atbildēja, ka vispirms izglītībā ir jārisina jautājums, kas saistīts ar skolēnu zināšanu līmeņa krišanos. Tieši tik pat daudz – arī 40,5% – uzskata, ka ļoti svarīgs jautājums ir pedagogu trūkums. Trešajā vietā pēc iedzīvotāju vērtējuma – bērnudārzu trūkums. Te jāpiebilst, ka šis jautājums patlaban lielā mērā ir uz pašvaldību pleciem, bet iedzīvotāju ieskatā tam vairāk jāpievēršas arī parlamentam. Un tad seko pedagogu darba kvalitāte – aptuveni 30% no aptaujātajiem uzskatīja, ka tas ir steidzami risināms jautājums, bet aptuveni 24%  uzskata, ka izglītības satura neatbilstība mūsdienu prasībām arī ir risināms jautājums. 

Attālinātās mācības, divi kovida gadi un pedagogu trūkums, sabiedrības ieskatā, sekmējušas skolēnu zināšanu līmeņa pasliktināšanos. Vai taisnība? Par to var spriest, paraugoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Visaugstākais līmenis no trim obligātajiem eksāmeniem – angļu valodā – 69 %. Latviešu valodā līmenis ir viduvējs, matemātikā – vidējais rezultāts valstī pat nesekmīgs. Un dinamika pēdējo trīs četru gadu laikā – samērā nemainīga.

Līdzīgi ir secinājumi, paraugoties uz mūsu skolēnu sniegumu starptautiskajā PISA pētījumā, saskaņā ar kuru – lasīšanā sniegums ir zem OECD valstu vidējā rādītāja, dabas zinībās atbilst vidējam līmenim, matemātikā – nedaudz virs vidējā snieguma.

Uzdevām politiķiem jautājumus – vai, viņuprāt, skolēnu zināšanu krišanās ir reāla problēma un prioritāri risinājums jautājums? To aptaujas kārtībā vaicājām 12 populārākajām politiskajām partijām, pēc SKDS augusta reitingiem. Un

visu sarakstu kandidāti atzina – skolēnu zināšanu uzlabošana būs prioritāri risināms jautājums. Bet ko darīt? Vaicājām partijām – kas būs pirmais konkrētais darbs šajā jomā?

Piedāvājumi ir dažādi, tomēr teju visiem vienojošais elements – motivēti, labi atalgoti un pietiekami daudzi pedagogi, kas spēs iemācīt augstā kvalitātē.
 

Pirmais konkrētais darbs?

• "Attīstībai/Par!": Vidusskolas valsts paspārnē
• "Apvienotais saraksts": Jauno pedagogu sagatavošana
• "Saskaņa": Mehānismi jaunu pedagogu piesaistei
• Nacionālā apvienība (NA): Atbalsta pasākumi skolotāju piesaistei
• Zaļo un zemnieku savienība (ZZS): Datu analīze
• "Jaunā Vienotība" (JV): Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma
• "Konservatīvie": Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma
• "Progresīvie": Atbalsts pedagogiem
• "Stabilitātei": "Skola 2030" apstādināšana vidusskolās
• "Katram un katrai" ("KuK"): "Skola 2030" novešana līdz galam
• Latvijas Krievu savienība (LKS): Visu reformu apstādināšana
• "Latvija pirmajā vietā" (LPV): Mācību materiālu pieejamības veicināšana

"Attīstībai/Par!" atbild, ka vidusskolas valstij jāpārņem savā paspārnē. Tas ļautu valstij noteikt vienotu algu pedagogiem un nodrošināt katram pilnu slodzi. "Apvienotais saraksts" liek uzsvaru uz jauno pedagogu sagatavošanu, jāizstrādā pasūtījuma programma augstskolām, jāpiešķir budžeta vietas un stipendijas, kā arī jānodrošina motivācijas pārrunas pirms uzņemšanas. Arī "Saskaņa" piesaistīts jaunus pedagogus, cels algas. Tāpat Nacionālā apvienība sola budžeta vietas arī neklātienes studentiem, stipendijas. Bet Zaļo un zemnieku savienība vispirms veiks plašu datu analīzi par mācību sasniegumiem un resursu pieejamību, no tā izrietēs tālāki darbi. "Jaunā Vienotība" parūpēsies par veiksmīgi strādājošu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas ļaus identificēt snieguma ziņā vājākās skolas un tās speciāli stiprināt, atbalstīt.

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kas ļaus identificēt riskus, un novēršana, papildu atbalsts – būs arī pirmais ''Konservatīvo'' darāmais darbs. "Progresīvie" sāks ar atbalstu pedagogiem – vispirms jāceļ algas, jāsabalansē slodzes. Partija "Stabilitātei" piedāvā apstādināt reformu "Skola 2030" vidusskolās, atgriežoties pie agrākā mācību satura un eksāmeniem. Arī Latvijas Krievu savienība atbild, ka jāapstādina reformas, lai sekmes uzlabotos. Bet "Katram un katrai" raugās gluži citā virzienā un sola novest reformu līdz galam tā, lai pēc tās var pilnvērtīgi strādāt. "Latvija pirmajā vietā" atbild, ka tā visvairāk satraucas par skolēnu zināšanām latviešu valodā. Tāpēc jāpaplašina visu mācību materiālu pieejamība, – tai skaitā enciklopēdijām, vārdnīcām, Letonika.lv un citiem resursiem jābūt publiski pieejamiem.

Sasniedzamais mērķis?

• "Attīstībai/Par!": OECD PISA pētījumā Latvija Top 10 valstu vidū
• "Apvienotais saraksts": 500 jaunu pedagogu, augstāki eksāmenu rezultāti vismaz par 5–10%
• "Saskaņa": vidusskolas absolventu zināšanas Ziemeļeiropas valstu līmenī
• NA: Mūsu OECD rezultāti top valstu grupā
• ZZS: -
• JV: OECD PISA pētījumā Latvija Top 10 valstu vidū

Bet kāds būtu ideālais, sasniedzamais mērķis, ko partijas vēlas panākt un kas būtu arī reāli izmērāms? Kā atskaites punktu minot četru gadu, tātad vienas Saeimas sasaukuma termiņu.

"Attīstībai/Par!" atbild, ka jāpanāk, lai Latvijas skolēni PISA pētījumos būtu 10 labāko valstu vidū. Tieši šādu pašu mērķi izvirza arī "Jaunā Vienotība". Un arī Nacionālā apvienība kā mērauklu nosaka OECD pētījumus, kuros mūsu skolēni ierindotos labāko valstu vidū.  "Apvienotais saraksts" sola vismaz 500 jaunus pedagogus četru gadu laikā un labākus valsts pārbaudes rezultātus, vismaz par 5 līdz 10 %. "Saskaņa" atbild, ka jāpanāk, lai vidusskolu absolventu zināšanas ir Ziemeļeiropas valstu līmenī. Zaļo un Zemnieku savienība mērķi nenosauc.

• "Konservatīvie": kvalitatīvas izglītības iespējas visiem
• "Stabilitātei": mierīgs darbs skolās
• "Katram un katrai": skola nav remontdarbnīca
• Latvijas Krievu savienība: jebkurš rezultātu pieaugums būs uzvara
• "Latvija pirmajā vietā": vidusskolu absolventi paliek studēt un strādāt Latvijā
• "Progresīvie": OECD PISA pētījumā novērsta atpalicība no Igaunijas

Citām partijām nedaudz izplūdušāki mērķi. ''Konservatīvie'' savā atbildē atsaucas uz Nacionālo  attīstības plānu, solot kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem. "Stabilitātei" izvirza mērķi – mierīgs darbs skolās, kas sekmēs labākas atzīmes un rezultātus eksāmenos. Tikpat nekonkrēta ir Latvijas Krievu savienība, sakot, ka katrs pieaugums nozīmes uzvaru. "Katram un katrai" mērķis – mainīt sabiedrības domāšanu kopumā, lai skolēni uz skolu nāktu mācīties, nevis pēc atzīmēm. "Latvija pirmajā vietā" panāks, lai skolēni savus personīgos mērķus sasniegtu tepat Latvijā, te studētu, strādātu, dzīvotu. Tas, kā atbild partijā, ir svarīgāk par eksāmenu rezultātiem un atzīmēm. "Progresīvajiem" līdzīgs piedāvājums kā vairākām partijām iepriekš, – jāpanāk, lai Latvijas skolēni starptautiskajos PISA pētījumos ir starp labākajiem un neatpaliek no Igaunijas skolēniem, kuri ir augšgalā.

Partiju atbildes un sabiedrības izteiktās bažas par skolēnu zināšanu pasliktināšanos lūdzām vērtēt bijušajai izglītības ministrei, pašlaik izglītības ekspertei Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas asociācijā – Mārītei Seilei.

No Valsts izglītības satura centra datiem izriet, ka skolēnu sniegums diagnosticējošajos darbos sākumskolā ir labs, bet, skolēniem pieaugot, tas samazinās 6. klasē, tad 9. klasē, un vēl zemāki rezultāti – vidusskolā, saka Seile.