Panorāma

Varmākam ir jāapzinās rīcības sekas

Panorāma

LTV Izjumā: pēc Krievijas okupācijas mirušie masu kapos

Vēlēšanas 2022: kā uzlabot satiksmes drošību?

Saeimas vēlēšanas 2022: Kā partijas plāno uzlabot satiksmes drošību?

Labākus un gludākus ceļus sola gandrīz vai katra politiskā partija, taču – kā 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošās partijas plāno uzlabot satiksmes drošību, kāds būtu pirmais darāmais darbs un kāds ir vēlamais sasniedzamais rezultāts?

Drīz jau Saeimas vēlēšanas. Lai analizētu partiju piedāvājumu un iedzīvotājiem būtu vieglāk izdarīt savu izvēli, pētījumu kompānija SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica iedzīvotāju aptauju par problēmām, kas būtu visātrāk risināmas dažādās nozarēs. Lūk, ko iedzīvotāji atbildēja par satiksmi.

Aptauja: Vispirms jārisina sliktā ceļu kvalitāte

Ar lielu atrāvienu jeb 73,7% iedzīvotāju atbildēja, ka satiksmes drošības uzlabošanai vispirms jārisina ceļu sliktās kvalitātes jautājums. 44,8% iedzīvotāju uzskata, ka vispirms jārisina jautājums par nepietiekamu ceļu satiksmes drošību.

Savukārt 30,3% un 29% iedzīvotāju atbildēja, ka viņus uztrauc attiecīgi nepietiekami attīstīts dzelzceļš, novecojuši vilcieni un nepietiekami attīstīta starppilsētu autobusu satiksme. Taču aptuveni piektdaļa jeb 20,8% iedzīvotāji saistībā ar satiksmi uzskata, ka vispirms jārisina apvedceļu trūkums. 

Samazināt lielo bojāgājušo skaitu – teju visu partiju mērķis

Eiropas Savienībā uz vienu miljonu iedzīvotāju ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudē 44 cilvēki. Latvijā šā gada laikā miruši jau 77. Avāriju iemesli ir dažādi, tomēr statistikā iezīmējas konkrētas vietas, kur negadījumi notiek visbiežāk.

Piemēram, viens no tā sauktajiem melnajiem punktiem ir uz šosejas  pie Plakanciema, kur cilvēki veic pagriezienu pa kreisi, lai uzbrauktu uz šosejas. Šajā vietā, krustojuma posmā, ātruma ierobežojums ir 70 kilometri stundā (km/h), bet tāpat šeit notikuši daudzi desmiti ceļu satiksmes negadījumu, tostarp ar ļoti smagām sekām. Diemžēl šādu punktu Latvijā ir ļoti daudz.

Vaicājot politiskajiem spēkiem par Latvijā lielo uz ceļiem bojāgājušo skaitu, teju visas partijas atbildēja, ka sasniedzamais mērķis būtu samazināt bojāgājušo skaitu. 

Tā norādīja Nacionālā apvienība, partijas "Saskaņa", "Attīstībai/Par!" un Latvijas Krievu savienība. 

Partija "Jaunā vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība uzsvēra, ka četru gadu laikā vēlas panākt nulli bojāgājušo. "Apvienotais saraksts" un "Progresīvie" vēlas samazināt bojāgājušo skaitu uz pusi. "Konservatīvie" izvirzījuši mērķi līdz 2027. gadam samazināt bojāgājušo skaitu par 35%. Tikmēr partijas "Latvija pirmajā vietā" mērķis – līdz 2030. gadam panākt, ka uz Latvijas ceļiem dzīvību nezaudē vairāk par 27 cilvēkiem uz 1 miljonu iedzīvotāju.

Tikai partija "Katram un katrai" atbildēja nesaistīti ar bojāgājušo skaitu. Viņi kā konkrētu sasniedzamu mērķi izvirzījuši ceļu projektēšanas normas aktualizēšanu.

Savukārt partija "Stabilitātei!" uz šo jautājumu atbildi nesniedza.

Eksperti: Nulle bojāgājušo četru gadu laikā – utopija

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte norādīja, ka pilnībā samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu četru gadu laikā ir utopisks mērķis.

"Tā ir ideoloģija ar savā ziņā diezgan utopisku mērķi. Skaidrs, ka četru gadu laikā to īsti nevar izdarīt pat tās valstis, kas ir sākušas uz to iet jau 30 gadus atpakaļ," pauda Dambīte.

Savukārt Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks par šādu apņemšanos sacīja: "Es teiktu, ka tas nav reāli. Ja kādam tas izdosies, visu cieņu."

Konkrēti darbi: Kā mazināt bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem

Partiju piedāvātie veidi, kā virzīties uz mērķi, ir dažādi. Infrastruktūras attīstīšanu, ceļu pārbūvi, sarkanās gaismas kameras, vidējā ātruma radarus un citus ar infrastruktūru saistītus risinājumus piedāvā Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, "Progresīvie", "Apvienotais saraksts", "Konservatīvie" un partija "Katram un katrai".

CSDD pārstāve Dambīte atzina: "Ir vismaz trīs risinājumi. Ātri un lēti, ilgi un dārgi ,un tad ir kāds vidusceļš, ko, iespējams, var realizēt saprātīgā termiņā, panākot lielāku efektivitāti."

Partijas "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" piedāvā samazināt atļauto braukšanas ātrumu pilsētās. Eksperti gan norādījuši, ka arī šis nebūtu pārliecinoši efektīvs veids, jo vairākums smago negadījumu notiek ārpus pilsētas.

Dambīte skaidroja: "Šis ir pārāk vispārīgs postulāts, kas tiek pateikts. Pēc principa ļoti pareizs, bet jāvērtē idejas dziļums, jēga un izpildījums. Manuprāt, samazināt ar vispārīgu normu, tieši tā, tas nav ne mūsdienīgi, ne moderni, ne, iespējams, sagaidīs to rezultātu."

Partija "Latvija pirmajā vietā" pievērstos nevis vadītājiem, bet atbildīgajām institūcijām ar auditu par viņu darbu situācijas uzlabošanā. Latvijas Krievu savienība vēlētos pāriet no "pātagas uz burkānu", piedāvājot atlaides ceļu nodevai tiem vadītājiem, kuriem gada laikā nav bijuši pārkāpumi. Savukārt strauja sodu palielināšana, cietumsods dzērājšoferiem un auto konfiskācija ir partijas "Saskaņa" piedāvājums. Taču partija "Stabilitātei!" atbildi nesniedza arī uz šo jautājumu,

"Kā mēs zinām, kaut kas ļoti līdzīgs šim priekšlikumam bija spēkā jau vairākus gadus. Šī auto konfiskācija un cietumsods. Vai tāpēc mums šobrīd ir nulle dzērājšoferu? Nē, tā nav. Tas, protams, ir rīks un ar to var strādāt, bet tas nav nekas unikāls un 100% rezultātus nedos," atzīmēja Dambīte.

Tikmēr Drošas braukšanas skolas direktors Vanks piebilda: "Manuprāt, saknē ir jāmaina pieeja visai šai lietai – gan skolu, autoskolu pieeja. Vismaz cerēt – ja mēs nevaram pārmācīt esošos, tad cerēt, ka nākamos neražos tādus pašus, kādi ir bijuši."

Izglītošanu kā pirmo rīcību situācijas uzlabošanai neminēja neviena partija. 

Ekspertu vērtējumā tas būtu tieši tas, kas jādara. Tieši vadītāju atbildības sajūtas veicināšanai jābūt ilgtermiņa plānam.

Vanks norādīja: "Jāsāk jau no mazotnes pieradināt cilvēkus, ka satiksme ir atbildīga lieta. Pret to ir jāattiecas nopietni, jo var būt ļoti, ļoti smagas sekas."

"Mēs nevaram gribēt, ka mūsu sabiedrība maina domāšanas veidu ļoti īsā laikā. Pakāpeniski ar paaudžu maiņu mums tas dabīgi ieies sabiedrībā," azīmēja CSDD pārstāve Dambīte.

CSDD norādīja, ka nākamajai Saeimai noteikti būtu jāvirza veidi, kā uzlabot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, it īpaši elektroskrejriteņu vadītājus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti