Saeimas un EP vēlēšanās varēs piedalīties tikai partijas ar vismaz 500 biedriem

Turpmāk Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās pirms vēlēšanām ir vismaz 500 biedri, ceturtdien nolēma Saeima.

Lai gan grozījumi ir kritizēti par demokrātijas ierobežošanu, partijas „Vienotība” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") uzskata, ka prasības ir samērīgas. "Šo likumprojektu mērķis bija stabilizēt politisko sistēmu, tātad, lai mēs varētu runāt, ka ir ilgtspējīgs parlaments, kurš veido ilgtspējīgu valdību, kas var pieņemt lēmumus tiešām vērstus valsts nākotnei. Latvijas tradīcijās ir apmēram trīs valdības katrā parlamentā, kur bieži vien katra sāk no jauna, un līdz ar to mēs kaut kādus lēmumus neturpinām un kaut kur pat savos kaimiņos iepaliekam," saka Āboltiņa. "Ja mēs skatāmies uz Igauniju, ko mēs stādām par piemēru, kurā tomēr ir lielākas partijas un lielāka politisko partiju koncentrācija, viņi šobrīd no 1000 iet atpakaļ uz 500, bet mēs neejam uz šo 1000, neradām to nesamērīgumu. Manā uztverē tas palielinājums [līdz 500 biedriem] ir samērīgs," norāda Āboltiņa.

Portāls lsm.lv jau ziņoja, ka patlaban vismaz 500  biedru ir tikai dažām partijām: "Saskaņai", "Vienotībai", centriskajai partijai "Latvijas Zemnieku savienība", Latvijas Zaļajai partijai, Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK), Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, "Gods kalpot Rīgai".

Priekšlikumu ļaut Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēt tikai tām partijām, kuru rindās ir vismaz 500 biedru, 2014.gada novembrī izteica iepriekšējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidota eksperta grupa, kas tādā veidā saredzēja iespēju uzlabot Latvijas politiskās sistēmas kvalitāti.

Atbalstu šai iniciatīvai, stājoties amatā, izteica arī pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

23. februārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atbalstīja šos Saeimas un EP vēlēšanu likumu grozījumus trešajā lasījumā, un to atbalstītāji norāda, ka tādējādi parlamentos nevar iekļūt politikā īslaicīgi vai no atsevišķu finansētāju ļoti atkarīgi politiķi. Turklāt vēlēšanās vairākas partijas var apvienoties vienā apvienībā un veidot vienu sarakstu, kopā sapulcējot vismaz 500 biedru.

Tomēr likumprojekts ir izsaucis asas juristu un politiķu debates, to kritizēja arī konstitucionālo tiesību jurists Egils Levits, kurš norādīja, ka topošās likuma izmaiņas ir pretrunā ar demokrātijas principiem, jo Latvijā tikai partijas var izvirzīt kandidātus vēlēšanās.

Savukārt politologs Jānis Ikstens norāda, ka nav skaidri šo grozījumu mērķi un šķiet, ka to mērķis varētu būt tā saucamā „partiju karteļa” izveide, kas „iecementē” pašreizējo partiju valdīšanu, iznīdējot to dzīvelīgumu. Neapmierināta ir arī daļa Saeimā pārstāvēto deputātu partijas, piemēram, „No sirds Latvijai”, kas norāda, ka tādējādi mazināsies Latvijas pilsoņu iespējas piedalīties varas procesos. Tāpēc tā pieļauj, ka par grozījumiem varētu sūdzēties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti