Pirms nedēļas Saeima pieņēma budžetu, sēde ilga vairāk nekā desmit stundas. Visu, kas tiek runāts Saeimas sēdēs, kāds pieraksta; budžeta dienā tie bija četri cilvēki, kuri pierakstīja 335 lappuses.
Agnese Priedniece Saeimas audioierakstus šifrē teju trīs gadus. “Lai es apturētu un uzliktu pauzīti [skaņas ierakstu], ir pedālis. Un, lai padzītu atpakaļ, ja es neesmu kaut ko paspējusi pierakstīt, es uzsitu divas reizes un patinas atpakaļ. Un tad es paspēju pierakstīt,” stāsta Priedniece.
Vispirms Agnese saņem piecu minūšu garu audiofailu, ko aptuveni 30 minūšu laikā spēj pārveidot tekstā. To atšifrē tieši tā, kā deputāts teicis. Vislielākās grūtības sagādā deputāti, kam ir akcents, un tie, kuri ātri runā. “Elksniņš vai Zariņš, piemēram. Jo vienkārši ir daudz palīgteikumu, un ir grūti saprast, kur beidzas teikums, kur man punktu ielikt un kur ir nākamais,” atklāj stenogrāfiste.
Sēžu laikā zālē atrodas Kristīne Anspuka. “Deputātu starpsaucienus, kurus nedzird atšifrētāji, tos es pierakstu sev ar roku. Un pēc tam, kad sēde jau beigusies un stenogrammai uzrakstīts pirmreizējais variants, es ierakstu, kādi deputāti, kādi būtiskākie saucieni bijuši,” stāsta Anspuka. Tie ir tie saucieni, kas izskan no zāles, nevis tribīnes.
Kristīne var arī viegli nosaukt tos, kuri viņas pierakstos nokļūst visbiežāk: “Tie ir vairāki. Šajā sasaukumā, protams, Artuss Kaimiņš, Mārtiņš Bondars, Veiko Spolītis, Urbanoviča kungs. No katras partijas faktiski ir kāds, kurš ir aktīvāks.”
Tālāk stenogrammas rūpīgi pārbauda. Vēlreiz klausās audioierakstu un salīdzina ar uzrakstīto, ja nepieciešams, precizē teikto. “Teiksim, viena un tā paša deputāta runā skaitļi nesakrīt attiecībā uz vienu un to pašu jautājumu. Piemēram, bija gadījums, kad viens deputāts savā runā pateica 200%, bet pēc tam atvainojās, atnāca un pateica, ka 20% ir viņa runā,” stāsta stenogrammu redaktore Ligita Bumbura.
Kad tas izdarīts, visu publicē Saeimas mājaslapā kā gala variantu, kā arī iesien papīra formātā un novieto arhīvā.
Kopš šīs nedēļas ikviens var atrast jebko, ko kopš 1993.gada deputāti teikuši no Saeimas tribīnes vai izklieguši no Saeimas sēžu zāles. Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar Latvijas Universitātes Mākslīga intelekta laboratoriju izstrādājusi datubāzi saeima.korpuss.lv. Tur, meklētājā ierakstot kādu vārdu vai frāzi, var uzzināt, kas un kad to ir teicis, jo stenogrammās viss ir saglabāts.
