Atšķirībā no kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, Latvijā likumi neparedz īpašas procedūras, lai nodrošinātu, ka prezidenta prombūtne nerada sekas valsts pārvaldei.
Šobrīd prezidenta pilnvaras ir nodotas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība). Taču runa ir tikai par tā dēvētajām obligātajām pilnvarām. Tā ir likumu izsludināšana vai arī apturēšana, ja to prasa vismaz trešdaļa deputātu. Apstākļos, kad valstī ir demisionējusi valdība un nav zināms, vai drīz tiks izveidota un apstiprināta jauna, tieši prezidenta loma ir unikāla.
"Ja mēs runājam par premjera nominēšanu vai par valdības veidošanas sarunām, vai par Saeimas atlaišanu, vai par citām šāda veida veida pilnvarām, kas ir atkarīgas no prezidenta ieskata, šādas pilnvaras uz Saeimas priekšsēdētāju nepāriet. Tās ir prezidenta tiesības, kas ir viņa rīcības brīvība un kas jebkurā gadījumā paliek pie Valsts prezidenta," stāsta Valsts prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme.
Lietuvā un Igaunijā ir procedūras, kā prezidenta veselības problēmu gadījumā tiek noteikts, vai viņš spēj pildīt savus pienākumus. Latvijā šādas procedūras nav. "Mūsu likumi šo jautājumu neregulē. Nav noteikts laika rāmis, cik viņš ilgi var būt prombūtnē veselības dēļ vai citu apstākļu dēļ," atklāja Jaunzeme.
Valsts galvu var atlaist pēc vismaz 50 deputātu pieprasījuma, ko pēc tam atbalsta vismaz 66 tautas kalpi. Atlaist Saeimu, kas nespēj ilgstoši izveidot valdību, var prezidents. Tiesa, tas arī jāapstiprina tautas referendumā Vienlaikus nav termiņa, cik ilgi drīkst meklēt jaunu premjeru un ļaut strādāt demisionējušai valdībai.
"Tas nav noteikts. Demisionējušai valdībai ir visas tās pašas tiesības un pilnvaras, kas ir iepriekšējai valdībai. Ja ir problēmas ar atsevišķu ministru posteņiem, piemēram, satiksmes ministru, ko šobrīd amatu apvienošanas kārtībā pilda Kozlovska kungs, Saeima nav aprobežota lemt par pagaidu ministra iecelšanu," atzina Jaunzeme.
Satversme paredz, ka Saeimu var atlaist arī pēc referenduma, ko ierosinājusi vismaz desmitā daļa vēlētāju.