Rezultātā Saeimas kārtējā plenārsēde, kurai bija jāsākas ceturtdien deviņos no rīta, tika atcelta, rosinot jautājumu, vai budžeta izskatīšana turpmāk nebūtu jāorganizē citādāk.
Plašā budžeta likumprojektu pakete, kurā šogad bez paša 2017. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara turpmākajiem trim gadiem iekļauti vairāki jauni likumi un vairāk nekā 50 likumu grozījumi, ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Saeimas balsojums par nākamā gada budžeta likuma apstiprināšanu galīgajā lasījumā tika pabeigts tikai agri no rīta.
Saeimas opozīcija jau vakarvakarā aicināja izsludināt sēdē pārtraukumu, tomēr šis ierosinājums neguva valdošās koalīcijas deputātu atbalstu.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kura pati balsoja par sēdes turpināšanu līdz uzvarošām beigām, ceturtdien intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” īpaši uzsvēra, ka deputāti nesaņem atalgojumu par virsstundām.
Viņasprāt, sabiedrības pārmetumi izskanētu arī tad, ja budžeta izskatīšana ilgtu vairākas dienas.
Budžeta paketē ir virkne likumprojektu, kas ir savā starpā saistīti, un tas ir tāds vienas elpas darbs, kur deputātiem ir jākoncentrējas kopumā uz šo budžeta paketi, un tā bija arī deputātu vēlme strādāt šajā vienā elpas vilcienā, sacīja Mūrniece.
Tikmēr premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kura vadītajai valdībai šis bija pirmais budžets, uzskata, ka turpmāk budžeta procesu Saeimā varētu organizēt arī tā, lai galīgie lēmumi nebūtu jāpieņem dziļā naktī.
Neviens nezaudētu no tā, ja mēs vienotos, ka normāli var izskatīt budžeta paketi arī trīs dienās, diez vai vajadzētu to darīt naktī, bet, respektējot tradīciju, deputāti bija gatavi aiziet līdz galam, norādīja premjers.
Savukārt politologs Ivars Ījabs raidījumā “Pēcpusdiena” ironiski piebilda, ka var iedomāties, kādas ir cilvēku analītiskās spējas, pievēršoties papīriem no deviņiem rītā līdz četriem nākamajā rītā. “Bet, ja deputātiem tā patīk, neviens viņiem to nevar atņemt, mūsu reģionā vispār darba rādītājs ir nogurums, ja esi pārmocījies, tad esi strādājis,” piebilda politologs.
Viņš arī atgādināja, ka jebkuram parlamentam budžeta pieņemšana ir svarīgākais gada darbs, un “mēs jau arī Dziesmu svētkos neskatāmies, līdz cikiem no rīta paliekam uz sadziedāšanos”.
Pēc spīkeres domām, gan lēmumu kvalitāte necieš, jo galvenais darbs pie budžeta projekta noticis jau iepriekš – Saeimas komisijās.
Žurnālists Māris Zanders ir citās domās - pieņemt valstij būtiskus jautājumus nakts melnumā, pusmiegā, viņaprāt, ir ne tikai neracionāli, bet zināmā mērā arī riskanti.
“Pēc pārtraukuma pusčetros, tad, kad [Imants] Parādnieka kungs un [Gundars] Daudzes kungs sacentās ātrlasīšanā, atklāti sakot, viņi vienreiz uzrausies uz nepatikšanām šādā veidā,” uzskata Zanders.
“Un otrām kārtām – vai kādam tur mēle nesametas, trijos kaut ko nolasot, vai vispār fiksē līdzi, jo arī Saeimas Juridiskais birojs ir tikai cilvēki. Tas ir liels jautājums un tā ir, manuprāt, nevajadzīga riskēšana,” norādīja Zanders.
Jautājums ir arī par debašu jēgu pēc padsmit stundu garas darba dienas divos trijos naktī.
“Jūs jau paši varat iedomāties, kāda ir tā argumentu kvalitāte, par cik daudzām lietām mēs vienkārši atmetam ar roku un sakām – eh, nu labi, ir baigi vēls, vienreiz ir jābeidz un cik mēs vēl varam diskutēt. Jāprasa, vai tā ir pareiza darba organizācija. Es domāju, ka nav,” uzskata Ījabs.
Nākamā gada valsts budžeta likuma un to pavadošo likumprojektu paketes izskatīšana kopumā ilga aptuveni 20 stundas.
