Saeimas ārkārtas sēde tika sākta ar klusuma brīdī un metronoma simboliski atskaņotajiem sirdspukstiem, tādējādi godinot Krievijas agresijas upurus. Augstākās valsts amatpersonas savās uzrunās uzsvēra, ka Ukrainas uzvara šajā karā ir izšķiroša Eiropai un visai Rietumu pasaulei. Un Ukrainai ir jābūt Eiropas Savienībā.
Smiltēns atgādināja pasaules gūto vēstures mācību, kad Otrā pasaules kara jau pirmajā gadā PSRS un nacistiskā Vācija bija okupējusi daudzas valstis vai iebrukusi tajās. Tas parāda, kur var novest laikus neapturēti diktatori, kuri apsēsti ar imperiālisma un pārākuma idejām.
Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijā dzīvojam uz ģeopolitikas tektonisko plātņu robežas un labi redzam, ka Krievijas imperiālisms joprojām ir dzīvs.
Smiltēns akcentēja, ka Latvijai un pārējai Rietumu pasaulei ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts Ukrainai, lai tā varētu apturēt Krievijas agresiju. Politiķis atzīmēja, ka starp Krieviju un brīvo pasauli ir izveidojies jauns ''dzelzs priekškars'' un tieši Ukrainā, aizstāvoties pret Krievijas iebrukumu, praktiski tiek veidota tērauda barjera mūsu visu pasargāšanai "no plēsīga un mežonīga zvēra".
Saeimas priekšsēdētājs minēja gan iepriekšējā, gan jaunā Saeimas sasaukuma paveiktos daudzos darbus Ukrainas atbalstam.
Attālināti Saeimu uzrunāja Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, kurš pateicās Latvijai par sniegto atbalstu. “Mēs turamies, mēs nepadodamies, mēs obligāti uzvarēsim. Tāpēc, ka ar mums ir tiesa, tāpēc, ka mēs aizstāvam savu, mēs nevēlamies neko svešu, jo kopā ar bēdām pie mums ir atnācis arī īstu draugu atbalsts,” sacīja Stefančuks.
Latvijas Ukrainas parlamentārās sadarbības grupas deputāti bija sarūpējuši sešus metrus garu Ukrainas karogu, kuru turēja rokās visu sēdes laiku. “Šī ideja nāca no mūsu vizītes Kijivā, kad daudzi parlamentārieši turēja rokās Latvijas karogus. Mēs izdomājām viņus pārspēt,” pastāstīja Latvijas Ukrainas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš (“Jaunā Vienotība”).
Sēdes noslēgumā Saeimas deputāti vienojās kopīgā Ukrainas himnas dziedājumā.
KONTEKSTS:
Piektdien, 24. februārī, aprit gads, kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.