Svinīgajā parlamenta sēdē uzrunu sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), un tajā tradicionāli aicināts piedalīties arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru kabineta locekļi un bijušie Augstākās padomes deputāti, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.
„Latvijas karogs neplīvo vējā vien, tas plīvo, jo tauta tur Latvijas karogu augsti, cēli un brīvi. Es aicinu mīlēt šodienas Latviju tādu, kāda tā ir un spēj būt, jo tā joprojām ir labākā vieta, kur mums dzīvot un audzināt bērnus. Latvija ir labākā vieta, par kuras izaugsmi rūpēties," sacīja Solvita Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja aicināja Latvijas tautu kopīgi veidot valsts nākotni, kas izaug no mūsu tautas vēstures un centieniem, no ikkatra cilvēka ieguldījuma un sirdsapziņas. No tā, ko mums katram nozīmē Latvijas vārds un sarkanbaltsarkanais karogs.
Saeimas priekšsēdētāja klātesošajiem atgādināja, ka šogad svinam gan Latvijas 95.gadadienu, gan pulcējāmies, lai atzīmētu 25 gadus kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas: „Šīs divas gadadienas ir kā zīmes, kas mums burtiski liek apstāties, domāt un runāt par savu valsti, tās pamatiem un pamatos ieliktajām vērtībām. Šīs divas gadadienas ir kā apstāšanās zīmes, kas aicina ieraudzīt pašiem sevi gandrīz gadsimtu ilgā laikposmā, ieraudzīt nepārtrauktību un tautas gara spēku."
Āboltiņa atzina, ka pēdējos gados sabiedrībā daudz runāts par patriotisma jēdzienu. „Patriotisms nav algebra – to nevar iemācīt kā vispārīgus principus. Patriotisms nozīmē piederības sajūtu. Tas nozīmē mīlēt savus līdzcilvēkus un savu Tēvzemi kā unikālu, kā mūsu vienīgo valsti. Ne tādēļ, ka tā būtu vislabākā, vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta vai vidējās algas, bet gan tādēļ, ka mūsējā, konkrētā. Mēs lepojamies ar to, ka Latvijas karogs plīvo blakus citu Eiropas Savienības valstu karogiem. Mums kļūst silti ap sirdi ikreiz, kad redzam Latvijas karogu kādā ārvalstīs notiekošā koncertā, sporta sacensībās vai uz NATO karavīra pleca," pauda Saeimas priekšsēdētāja.
„Tas, ka latviešu tauta, realizējot savas pašnoteikšanās tiesības, izveidojusi savu valsti, ir neapstrīdami – tieši tādēļ Latvijas valsts nav un nekad nebūs iedomājama bez latviešu valodas un latviešu kultūras. Taču tas nepadara latviešus par kādu privileģētu kārtu šajā valstī. Gluži pretēji, tas uzliek milzīgu atbildību – arī par tām mazākumtautībām, kuras izsenis dzīvo Latvijā un kopīgi ar latviešiem veido Latvijas tautu. Tikai tad, kad dažādu tautību cilvēki Latvijā jutīsies labklājīgi un droši, valstsnācijas misija būs izpildīta," teica S.Āboltiņa.
„Mēs visi kopā – gan šeit, gan ārvalstīs dzīvojošie - esam Latvijas tauta. Latvijas karogs neplīvo vējā vien, tas plīvo, jo tauta tur Latvijas karogu augsti, cēli un brīvi. Mūsu spēkos ir katru dienu dzīvot savstarpējā cieņā un visiem kopā veicināt valsts izaugsmi. Mūsu spēkos ir panākt, lai mūsu bērni varētu ar pārliecību nest savas 1918.gadā dibinātās Latvijas valsts pamatvērtības tālāk – nākotnē," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas Prezidija locekļi un deputāti 18.novembrī piedalās arī citos valsts svētkiem veltītajos pasākumos – no rīta ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā un plkst.10.30 svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Tāpat parlamentārieši 11.novembra krastmalā skatīsies Nacionālo bruņoto spēku vienību militāro parādi, kas sāksies plkst.13.
