Saeimas priekšsēdētāja: Mums jāpiemin un jāciena sava pagātne, lai stiprāk ticētu nākotnei

Noliekot ziedus, piektdien vairāk nekā 1000 cilvēku pie Brīvības pieminekļa pieminēja 1949.gada 25.marta deportāciju upurus. Pirms pasākuma pie Brīvības pieminekļa vairāki simti cilvēku devās gājienā no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim. Gājiena galvgalī tika nesti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas karogi.

Pie Brīvības pieminekļa pirms ziedu nolikšanas notika svinīgā goda sardzes maiņa. Uzrunu klātesošajiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzsverot, ka 1949.gada 25.marts bija "smags cirtiens Latvijas tautas sakņu sistēmā, kura sekas vēl nav pārvarētas pat šodien".

Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka Latvijā grūti atrast ģimeni, kuru šīs deportācijas neskāra tieši vai radu lokā. "Arī mana dzimta mērojusi šos sāpju ceļus. Un mums jāpiemin un jāciena sava pagātne. Tādēļ, lai spētu stiprāk noticēt savai nākotnei, tādēļ, lai ar pateicību pieņemtu šodienu."

Vienlaikus Mūrniece atzina, ka arī šodiena nav vienkārša. "Mēs šeit esam pulcējušies tikai dažas dienas pēc nežēlīgajiem terora aktiem Briselē, ko taču dēvē par Eiropas sirdi. Eiropa ir sastapusies ar jauna tipa terorismu, ar ko pirmo reizi Rietumu pasaule saskārās 11.septembrī 2001.gadā, ar to, ko nesen piedzīvoja Francija. Tagad tas barbariski ielauzies Briselē, kur ik dienas strādā arī simtiem cilvēku no Latvijas. Šis terorisms ir vērsts pret mūsu civilizācijas pašiem pamatiem, pret to civilizēto sabiedrību, ko uzskatām par eiropeiskās un arī latviskās dzīvesziņas iemiesojumu," teica Saeimas priekšsēdētāja.

Ziedus pie pieminekļa nolika arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, daudzi valdības ministri, Saeimas deputāti.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti