Saeimas pavasara darba cēliens: alkas pēc pārmaiņām un reformu gūzma

Ar vairākiem būtiskiem lēmumiem aizvadīta 13.Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde. Nākamais darba cēliens deputātiem sāksies 3.septembrī. Ņemot vērā to, ka gadā parlamentam ir trīs kārtējās sesijas (rudens, ziemas un pavasara), var nosacīti teikt, ka 13.Saeima aizvadījusi pirmo gadu.

Saeimas pavasara darba cēliens: alkas pēc pārmaiņām un reformu gūzmaElla Semjonova

    Ar jautrām dziesmām un dejām Saeimas deputāti ceturtdien ielīgoja Jāņus. Vienlaikus atzīmēta pēdējā pavasara sesijas diena.

    Pērn rudenī ievēlēto Saeimu un janvārī izveidoto valdību spilgti raksturo alkas pēc pārmaiņām. Gan kadru politikā, gan daudzo reformu klāstā. Dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām nomainīts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Uzsākta procedūra ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājas Daces Ķezberes darba izvērtēšanai. Ir panākta vienošanās par Latvijas kandidātu eirokomisāra amatam. Un, protams, spilgtākais pavasara sesijas notikums – Valsts prezidenta ievēlēšana. Par salīdzinoši mierīgu aizvadīto pusgadu dēvē politoloģe Iveta Reinholde.


    „Protams, sabiedrība gaidīja zināmā mērā intrigu, kas nu būs ar prezidenta vēlēšanām, jo tas neapšaubāmi ir pavasara lielākais notikums. Bet tieši atklātības faktors nodrošināja to, ka visiem viss bija skaidrs, kurš par ko balso, kurš ko atbalsta, kādas ir kura politiskā spēka pozīcijas. Līdz ar to nedefinētā, bet gaidītā intriga izpalika, bet, no otras puses, process pierādīja, ka atklātība var būt saprotama. Un šajā gadījumā mēs esam tikai ieguvēji no šādas atklātības. Un, protams, tas ir arī saistīts, ka ir kaut kāds brīdis, kad ir jānomaina amatpersonas amatos, un tad,

    protams, var parādīties lielākas vai mazākas vēlmes, idejas, intrigas, bet katrā ziņā šis ir bijis salīdzinoši mierīgs periods,” saka politoloģe Reinholde.

    Taču vienu iestādes vadītāju, lai arī ar pamatotu vēlmi, nomainīt politiķiem neizdevās. Savā vietā palika korupcijā apsūdzētais Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs - līdz decembrim, kad beigsies viņa pilnvaru termiņš. Par kandidātu šim amatam tāpat kā nākamo pretendentu uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja krēslu politiķi spriedīs nākamajā sesijā.

    „Saeima ir pietiekoši fragmentēta, koalīcija ir pietiekoši fragmentēta, un jebkurš mēģinājums domāt divus vai trīs soļus uz priekšu var novest pie tā, ka tie labie nodomi nerealizējas. Ja es skatos par centrālās bankas vadītāja vēlēšanām, tās būs ne ātrāk kā šī gada ceturtajā ceturksnī. Tas vēl ļoti tāls ceļš ejams.” -Tā stāsta Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars no „Attīstībai/Par!”. Viņš atzīst –

    viegli negāja arī ar finanšu sektora „kapitālo remontu”. Diskusiju bija daudz. Tomēr lielākoties visi nepieciešamie likumi ir pieņemti.

    „Paldies kolēģiem par atbalstu. Dažbrīd likās, ka tas nav vienkārši tāpēc, ka, iespējams, skrūvju piegriešana šajā brīdī ir bijusi diezgan nežēlīga iepretim gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā, nedarot to, tās skrūves var nākties piegriezt daudz, daudz ciešāk,” uzskata Bondars.

    Strauja daudzu svarīgu likumprojektu kustība novērota sesijas pēdējā dienā. Paguvuši paplašināt Valsts kontroles pilnvaras un sakārtot prasības nākamajiem sabiedrisko mediju vadītājiem. Cenšoties nezaudēt igauņiem alkotūrisma karos, deputāti pazemināja akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Daudzi grozījumi šajā sesijā izraisījuši emocionālas debates. Piemēram, pieņemts ieroču aprites likums, kas ļauj pusaudžiem pie zināmiem nosacījumiem medībās lietot šaujamieročus.

    „Nu es domāju, tie visi likumi ir tādi, par kuriem ļoti labi un skaļi var izteikties un tā karstasinīgi diskutēt. Bet tie nav tādi fundamentālie likumi. Manuprāt, ļoti labi simboliski rādītāji bija pirmie opozīcijas priekšlikumi - trīs reiz 500 -, kur šīs tagad koalīcijas partijas nāca Saeimā un teica, tūlīt mēs to izdarīsim. To var izdarīt tūlīt. Opozīcija teica „populisti”, un skaidrs, ka opozīcija pati ļoti populistiski pēc tam nostrādāja, virzot tieši tos pašus likumus, un tad nu jaunā koalīcija bija sprukās, bija spiesti teikt, ka tas ir populisms, un to nevar izdarīt tūlīt. Labi, bet tad drīz var pienākt jautājums, nu ko tu te sēdi, ja tu neko nevari izdarīt.” - Tā komentē bijušais Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis.

    Savukārt tāds atbildīgs likumprojekts kā vietējo pašvaldību referendumu likums „iestrēga” Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Nevirzās arī dalītā īpašuma izbeigšanas regulējums.

    priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs no „Saskaņas” atgādina, ka pēdējo jautājumu nevirza, jo gaida alternatīvo likumprojektu no Tieslietu ministrijas:

    „Mēs mēģinājām visu laiku labot tehniski: ierobežojot nomas maksu un tā tālāk. Bet principā risinājums ir tikai viens - šī zeme ir izpērkama no valsts puses. Vai to dara pašvaldības, kas būtu korekti un pareizi, vai to dara valsts, gluži vienalga. Bet ja tā kļūda ir pieļauta no valsts puses, valstij ir jālabo šī lieta. Viss pārējais ir tikai kosmētisks remonts, kurš konkrētajā brīdī varbūt dos kaut kādu uzlabojumu, bet nerisina problēmu kopumā.”

    „Saskaņas” politiķis, kurš parlamentā strādā jau piekto sasaukumu, kritizē daudzās jaunās valdības reformas. Piemēram, veselības aprūpē.

    Jaunais parlaments nespēja atrisināt iesāktās izmaiņas veselības jomā. Lai arī dažādas iedzīvotāju grupas maksā atšķirīgu sociālo nodokli, medicīnas pakalpojumu grozs līdz aiznākamajam gadam būs vienāds.

    „Ļoti fundamentāli lēmumi, ar kuriem nāca, ar lozungiem; pēkšņi izrādās - nevar izkustināt no vietas. Tas pats OIK, kas nekustas. Tādi ir arī izglītības jomā. Reformas vajag, bet nevar saprast, kur. Skolotājiem, izrādās, pašiem ir kaut kā jāreformējas, un tad būs tas finansējums. Bet tai pašā laikā ir diezgan nožēlojama situācija, kādā atrodas bērnudārza audzinātājas, skolotāji, augstskolu pedagogi. Tur prasījās, ja nāk ar lielām ambīcijām, tomēr vismaz kaut ko uzsākt,” lielo reformu gūzmu, kas ir tālu no rezultāta, kritizē arī eksdeputāts Ilmārs Latkovskis.

    Runājot par nepopulāro novadu apvienošanas reformu, Latkovskim rodas iespaids, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no „Attīstībai/Par!” cīnās viens pats, bez pietiekama valdības atbalsta.

    Vēl viena spilgta šīs Saeimas iezīme – aktīvais frakciju šķelšanās process. Neatkarīgo deputātu šobrīd ir seši, četri no tiem – bijušie „KPV LV” biedri.

    Šīs frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs šo parādību skaidro ar lielām personiskajām ambīcijām.

    „Es to sauktu par sasniegumu, ka mēs sešu mēnešu laikā kā frakcija esam nostabilizējušies un izveidojuši ļoti labu kodolu. Mūsu kodols šobrīd balso kā viens. Mēs harmoniski pieņemam lēmumus. Un, ja kādam liekas, ka tornis ir sabrucis, es, gluži pretēji, redzu, ka ir izveidojies stabils pamats, prognozējams pamats, cilvēku kopa, kuri ir gatavi pildīt savas apņemšanās un kalpot sabiedrībai vislabākajā veidā. Jā, es zinu, no malas ir izskatījies briesmīgi, un tas ir izskatījies briesmīgi, galvenokārt, agresīvās komunikācijas dēļ starp atsevišķiem ambicioziem cilvēkiem. Cilvēkiem ir dažādi temperamenti. Mūsu frakcijā bija cilvēki ar īpaši kaislīgiem, teiksim tā, temperamentiem, un tas arī viss ir bijis publiskajā telpā,” spriež Zakatistovs.

    Pats Atis Zakatistovs šomēnes izdots kriminālvajāšanai. Janvāra beigās tādu pašu lēmumu deputāti pieņēma arī attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas līderi Juri Jurašu. Abi gan nolēmuši nenolikt deputāta mandātu un turpināt darbu parlamentārā sekretāra amatā.

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti