Krišjānis Kariņš bija ekonomikas ministrs no 2004. gada nogales līdz 2006. gada aprīlim. Kariņa vadībā ministrija izstrādāja Elektroenerģijas tirgus likumu, jau tobrīd paredzot, ka valsts atbalstu par elektrības ražošanu saņems ne tikai “zaļās” enerģijas ražotāji, bet arī gāzes koģenerācijas stacijas. Savukārt noteikumus par to, kādas stacijas OIK var saņemt, valdība izdeva pusgadu pēc tam, kad Kariņš amatu bija pametis.
Premjers vairākkārt noliedza, ka iespējas krāpties ar OIK devis viņa laikā pieņemtais likums: “Šajā gadījumā Ministru kabinets ierosināja un Saeima atbalstīja likumu. Tad visi deputāti ir tagad atbildīgi, kad kāds pārkāpj likumu; jūs kā deputāti esat atbildīgi? Tas nav nopietni.”
Premjers jautājumus par OIK shēmas attīstību aicināja uzdot cilvēkiem, kas Ekonomikas ministriju vadījuši pēc viņa.
Tikmēr no Saeimas komisijas priekšsēdētājas Ievas Krapānes (“KPV LV”) jautājuma par citu “Vienotības” ekonomikas ministru atbildību un OIK biznesmeņu ziedojumiem “Vienotībai” Kariņš izvairījās: “ Es domāju, ka tas ir viens jūsu politiskais uzstādījums, tas nebija jautājums. (..) Man liekas, ka jūs mani aicinājāt atbildēt uz jautājumiem, un tiešām labi jautājumi par laika posmu pirms 15 gadiem.”
Komisijas priekšsēdētāja Krapāne norādīja – tā kā Kariņš uz visiem jautājumiem neesot atbildējis, komisija viņu iztaujās vēlreiz. Deputāte solīja, ka komisija izveidos sarakstu ar atbildīgajiem par OIK shēmas lielajām izmaksām un trūkumiem. Darba esot daudz, tāpēc,
iespējams, nāksies lūgt Saeimu pagarināt komisijas pilnvaru termiņu.
“Resurss ir tāds, kāds tas ir. Ja grib, lai mēs atšķetinām gandrīz 13, 14 gadus vecas lietas sešu mēnešu laikā, tad es nevaru visas komisijas vārdā atbildēt, bet, iespējams, būs vajadzīgs pagarinājums, lai mēs sīkāk un detalizētāk tiktu pie šīm personām,” sacīja Krapāne.
Šobrīd nav zināms, kad OIK no elektrības rēķiniem pazudīs. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) solījis, ka tas notiks 2021. gadā, tomēr konkrēta risinājuma vēl nav.
Nemiro pieļauj, ka daļu OIK sloga varētu finansēt ar jaunu maksājumu par ogļskābās gāzes izmešiem.
KONTEKSTS:
Apņemšanās likvidēt OIK bija viens no galvenajiem partijas "KPV LV" priekšvēlēšanu solījumiem. Pašlaik šīs partijas ministrs Ralfs Nemiro vada par OIK jautājumu atbildīgo Ekonomikas ministriju.
Savukārt Saeimā "KPV LV" deputāte Ieva Krapāne vada OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai būs jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi. Komisijas uzdevumi detalizēti izklāstīti uz teju desmit lappusēm.
Jūnijā komisiju pameta aktīvs OIK kritiķis deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa"). Kā iemeslu viņš norādīja neapmierinātību ar Krapānes ievēlēšanu komisijas vadībā.
Savukārt komisijas vadītāja pavēstījusi, ka viņas rīcībā esot informācija saistībā ar OIK, kas varot novest pie jaunām krimināllietām.
