ĪSUMĀ:
- Līdz šim komisiju vadīja no politikas aizgājusī Āboltiņa
- Lībiņa-Egnere gatava kļūt par komisijas priekšsēdētāju
- Opozīciju grib virzīt savu kandidātu
- «Saskaņas» pārstāvim komisijā liegtas balsstiesības
Komisijā gan koalīcijai, gan opozīcijai ir trīs balsis, tomēr „Saskaņas” virzītais pārstāvis Jānis Tutins balsojumā, visdrīzāk, nepiedalīsies, jo viņam Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis pielaidi valsts noslēpumam. Tutins lēmumu pārsūdzējis, jo uzskata, ka viņam pielaide atteikta nepamatoti.
Āboltiņa divus sasaukumus pēc kārtas vadīja NDK, kas uzrauga drošības iestāžu darbu. “Vienotība” Āboltiņas vietā komisijas vadītāja amatam tagad virza deputāti Inesi Lībiņu-Egneri.
“Tāpēc, ka man ir pieredze gan šeit, darbā Saeimā, gan arī iepriekš pieredze Valsts prezidenta kancelejā. Man ir jurista doktora grāds, man ir augstākā pielaide valsts noslēpumam,”
viņa norāda.
"Es domāju, ka es ar šo amatu varētu ļoti labi tikt galā (..) Koalīcijā šis jautājums ir izrunāts, es esmu guvusi koalīcijas atbalstu. Es arī ceru uz opozīcijas atbalstu, bet to rādīs balsojums nākamajā komisijas sēdē trešdien," pauda Lībiņa-Egnere.
Saeima jau atbalstīja Lībiņas-Egneras iecelšanu komisijā, taču par priekšsēdētāja amatu balsos tikai pašas komisijas deputāti. Balsojums plānots nākamnedēļ. Atšķirībā no citām komisijām, NDK katru frakciju pārstāv viens deputāts. Saeimā ir trīs koalīcijas partijas un trīs opozīcijas partijas, tādēļ teorētiski pastāv iespēja, ka Lībiņas-Egneres apstiprināšanai amatā balsu var pietrūkt.
Uz komisijas vadību plāno pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienības deputāts Jānis Ruks.
“Komisijā ir arī citi locekļi, kuri ir strādājuši. Laiks, kas ir atlicis šobrīd darboties, ir pietiekoši intensīvs un koncentrēts, lai vāktu vairāk pamatu nākamajam sasaukumam. Man šķiet, ka Lībiņas-Egneres kundze, es viņu tik labi nepazīstu, viņa to nevarēs,” norāda Ruks.
Viņš par savu kandidatūru ir runājis tikai ar partiju “No sirds Latvijai”. Tās pārstāvis komisijā Ringolds Balodis stāsta, ka nevēlas komisijas vadību atkal uzticēt “Vienotībai”. “Man nav pieņemams, ka “Vienotība” faktiski ieņem visus atslēgas amatus parlamentā un valdībā, kas saistās ar aizsardzības, iekšlietu, korupcijas apkarošanas un nacionālās drošības jautājumiem. [..] “Vienotība”, kas acīmredzami brūk un jūk, un, manuprāt, tieši tas ir drauds nacionālajai drošībai. Tur ir jābūt vienalga kādam citam,” kritisks ir Balodis.
Viņš sola atbalstu Rukam, tomēr nelolo ilūzijas, ka komisijas vadībā varētu nonākt opozīcijas pārstāvis. Ļoti iespējams, ka opozīcija balsojumā tomēr būs mazākumā, jo Tutinam SAB atteicis pielaidi valsts noslēpumam, kas darbam komisijā ir obligāti nepieciešama. Teorētiski Tutins gan balsojumā varētu piedalīties, ja tas notiktu atklātajā daļā, tomēr šādu iespēju Tutins izmantot neplāno. “Tas būtu ļoti neētiski, un daudzi to iztulkotu kā iespējamu kaut kādu korupcijas pazīmi vai kaut ko tamlīdzīgi, ka es aizietu kādā brīdī, vienkārši nobalsotu, bet darbā mani nepielaiž,” norādīja Tutins.
Viņš lēmumu par pielaides neizsniegšanu pārsūdzējis ģenerālprokuroram. Deputāts stāsta, ka no Ģenerālprokuratūras saņēmis vēstuli, kurā teikts, ka SAB pagaidām nav devis papildu informāciju, kādēļ Tutinam pielaide nav piešķirta. Deputāts stāsta, ka biroja skaidrojumi par pielaides neizsniegšanu bijuši virspusēji un nepamatoti. Kādus iemeslus birojs minējis, Tutins gan neatklāj. Tikmēr „Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzsver, ka citu deputātu „Saskaņa” darbam Nacionālās drošības komisijā nevirzīs.
