Pirmdien gan Graube, gan Kalniņš bija uzaicināti izvaicāšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kura pēc aptuveni pusstundu garām debatēm vienbalsīgi atbalstīja Graubes atvaļināšanos un vienojās Kalniņa kandidatūru virzīt apstiprināšanai Saeimā.
Latvijas Radio norāda, ka komisijas sēdes laikā deputāti nekritizēja aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (Zaļo un zemnieku savienība) izvirzīto un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atbalstīto Kalniņu un viņa kandidatūru. Deputāti uzdeva dažādus jautājumus un diskutēja ar Kalniņu, taču nepēla iespēju, ka tieši Kalniņš turpmāk varētu vadīt NBS.
“Kalniņš ilgāku laiku ir bijis Zemessardzes komandieris, tā kā šeit viņš ir bijis, mēs esam bijuši arī Zemessardzes vienībās, esam tikušies. Labi viņu pazīstam. Līdz ar to nav tāds moments, ka ir izvilkts zaķis no kādas cepures, ir zināms cilvēks, ir pieredzējis, un mēs ļoti ceram, ka viņa vadībā tie līdzekļi, kuri tagad tiek piešķirti ar Saeimas lēmumiem budžetā, tiks arī racionāli ieguldīti un stiprinās mūsu vienību kaujas spējas,” komisijas lēmumu skaidroja tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) .
Pieredze Zemessardzē Kalniņam turklāt palīdzēšot lemt par ekipējuma modernizāciju un jaunu cilvēku piesaisti, kā arī viņam esot vajadzīgā autoritāte bruņoto spēku personāla vidū. Ar šādiem argumentiem gan pats Kalniņš, gan Aizsardzības ministrijas pārstāvji kliedēja bažas arī par viņa iespējamu priekšlaicīgu atvaļināšanos, ņemot vērā, ka viņš un Graube ir vienaudži.
Deputāti interesējās ne vien par potenciālā komandiera prioritātēm, bet arī atvērtību sadarbībai ar ierindas karavīriem un obligāto militāro dienestu.
“Vai Jūs esat domājis faktiski par to, ka nākotnē varētu pacelties jautājums par obligāto militāro dienestu? Tur ir daudzi arī slikti elementi, teiksim, cilvēki aizbrauc no valsts un nebrauc atpakaļ iesaucamajā vecumā,” vaicāja komisijas deputāts Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”).
Leonīds Kalniņš pauda, ka pašlaik obligāto iesaukumu neatbalsta vairāku iemeslu dēļ.
“Pirmkārt, obligātais dienests nevar būt par patriotisma mācību skolu, tāpēc, ka patriotismu mēs ar asinīm saņemam savās ģimenēs. Mūsu vecāki mums iemāca mīlēt Latviju. Otrs ir tehniskais un finansiālais jautājums,” norādīja Kalniņš.
Izvēloties obligāto militāro dienestu būtu nepieciešams izbūvēt kazarmas un citu infrastruktūru. Nepieciešamie tēriņi būtu tik lieli, ka Latvijai uzreiz izdotos sasniegt divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, sacīja Kalniņš.
“Un sabiedrībai, un Ministru kabinetam tad ir jāsaprot, ka tas ir vairāku simtu miljonu ieguldījums. Šodien mēs to atļauties nevaram, bet mēs šo ideju varam transformēt arī citos veidos. Mēs vairāk varam iesaistīt caur dažādiem projektiem, varbūt vēlāk arī projekti, kā sabiedrību un valsts pilsoņus vairāk iesaistīt valsts aizsardzības sistēmā caur Zemessardzi, caur Aizsardzības ministrijas projektiem, un es domāju, tas ir tas galvenais,” pauda Kalniņš.
Plašākām intervijām potenciālais bruņoto spēku komandieris pagaidām nepiekrīt, aicinot gaidīt Saeimas lēmumu.
Savukārt pašreizējais NBS komandieris Raimonds Graube uzsvēra, ka Kalniņam ir autoritāte karavīru vidū. Atšķirībā no gados jaunākām militārpersonām Kalniņš ir ieguvis visas nepieciešamās pakāpes, lai vadītu NBS.
Paredzams, ka Saeimā par Kalniņa kandidatūru spriedīs 22.decembrī. Ja viņu amatā apstiprinās, tad Kalniņš jaunos pienākumus uzņemsies, sākot ar 27.janvāri.
Graube par lēmumu aiziet no dienesta paziņoja 25.oktobrī. Viņš savu lēmumu pamatoja, teikdams, ka savā amatā ir bijis pārāk ilgi un ir pienācis laiks vadību pārņemt citam vadītājam. Lai arī lēmums ir izziņots pēkšņi, tomēr tas bijis ilgstoši pārdomāts.
