Ir divi varianti CVK darba turpināšanai. Tāpat kā līdz šim regulāri un bieži neveiksmīgi aizstāvēt dažādus pieprasījumus komisijas stiprināšanai. Vai arī plašāk iesaistīt citas valsts iestādes vēlēšanu norisē. Tā CVK nākotnes scenārijus zīmēja tās jaunā vadītāja Kristīne Saulīte. Pērn CVK sagatavotie papildu pieprasījumi šā gada budžetā nav atbalstīti.
"Šī finanšu līdzekļu neesamība nozīmē, ka mums ir jāiet pie plāna "B" Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurām, protams, ir jānotiek. Tad mēs ejam pie papīra un zīmuļa, jo mums nav IT sistēmas, lai organizētu vēlēšanas tā, kā jau ir notikušas gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanas," klāstīja CVK vadītāja.
Finanšu ministrija gan aizstāvas, ka CVK šā gada pamatbudžeta projektā iekļauts arī pusmiljons eiro informācijas tehnoloģiju moduļa izveidei, lai arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu lietot vēlētāju elektronisko reģistru gluži kā pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Pašlaik gan nav atbildes, vai ar šo summu pietiks. Tāpat nav zināms, kas un cik ilgā laikā šo sistēmu izveidos. Vēl nav arī lēmuma, vai atbildību par vēlēšanu tehnoloģiju sistēmas uzturēšanu uzticēt citai iestādei. Tādā gadījumā šim mērķim definēto prioritāro pasākumu vai papildu budžeta pieprasījumu varēs novirzīt konkrētā mērķa īstenošanai, norādīja CVK sekretārs Ritvars Eglājs.
"Optimālā variantā šo lietu pārņem cita iestāde, konkrētajā gadījumā Valsts reģionālās attīstības aģentūra, un mūsu prioritārie pasākumi tad aiziet šai aģentūrai."
Vienlaikus valdība noraidījusi CVK papildu pieprasījumu par 20% celt komisijas darbinieku algas, kas nesasniedz valsts pārvaldes atalgojuma minimālo slieksni. Tas gan neattiecas uz tikko ievēlētajiem frakciju virzītajiem komisijas locekļiem, kuru atlīdzības ir celtas. Tikmēr darbinieku komisijā trūkst, ilgstošā prombūtnē arī ir tās ekonomisti. Par to neizpratnē ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti Ingmārs Līdaka no "Apvienotā saraksta" un Skaidrīte Ābrama no "Progresīvajiem".
"Apstiprinot CVK locekļus, mēs pusi dienas pavadījām debatēs par problēmām komisijas darbā. Ir skaidrs, ka algas ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas ļauj noturēt darbiniekus, kuru kvalifikācija un zināšanas vajadzīgas vēlēšanu sagatavošanai. Citādi mēs nonāksim līdz nākamajām vēlēšanām un vispār nebūs cilvēku, kuri gatavi to procesu vadīt," teica Līdaka.
"CVK ir tiesības un uzdevums pašai doties uz Finanšu ministriju un aizstāvēt savu budžetu.
Ir absolūti nepieņemami, ka Finanšu ministrija neatkarīgas iestādes vietā izlemj, balstoties uz iepriekšēju pieprasījumu, un nolaiž ciparus līdz līmenim, par ko iestāde nav informēta," pauda Ābrama.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzdeva CVK vadībai iesniegt precizētus aprēķinus algu celšanai un IT trūkumu labošanai.
Tos komisija plāno skatīt ceturtdien ārkārtas sēdē, lai sagatavotu priekšlikumus valsts budžeta projektam galīgajā lasījumā.
