Panorāma

Vienā izrādē satiekas trīs teātru aktieri

Panorāma

„Frankenšteins” iemājo Dailes teātrī

Atbalsta bēgļu papildu uzņemšanu

Saeimas komisija tomēr dod zaļo gaismu uzņemt vēl 526 bēgļus

Saeimas Eiropas lietu komisija atkārtotā sēdē piektdienas, 18.septembra, pēcpusdienā tomēr apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju bēgļu jautājumā. Tā paredz, ka Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt vēl 526 bēgļus, bet iebilst pret bēgļu pārvietošanu piespiedu kārtā.

Skatot valdības akceptēto pozīciju, Saeimas Eiropas lietu komisija atbalstīja atsevišķus labojumus dokumentā, taču pozīcijas pamatideja netika mainīta. Par laboto pozīcijas versiju balsoja astoņi deputāti, pret bija trīs tautas kalpi.

Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) lūdza svītrot pozīcijas punktu, ka Latvija neiebilst pret Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienībā (ES) pārvietot vēl 120 000 bēgļu pēc EK piedāvātās formulas, saskaņā ar kuru Latvijā nonāktu 526 bēgļi.

Šis priekšlikums noraidīts, astoņiem deputātiem balsojot pret. Šo priekšlikumu atbalstīja vienīgi Krauze, Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols un opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāte Jūlija Stepaņenko.

Tāpat šiem trijiem Saeimas deputātiem balsojot par, bet astoņiem tautas kalpiem balsojot pret, noraidīts Kola priekšlikums būtiski mainīt valdības apstiprināto pozīciju, ka Latvija iebilstu pret EK piedāvājumu par bēgļu pārvietošanu.

Toties atbalstīts cits Kola priekšlikums iekļaušanai pozīcijai - saglabāt dalībvalstu tiesības veidot savu "drošo valstu" sarakstu, lai valstīm nacionālā līmenī būtu tiesības uzņemt bēgļus no zemēm, ko tās uzskata par drošām.

Tāpat Saeimas Eiropas lietu komisija atbalstīja opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāta Sergeja Dologopolova priekšlikumu iekļaut pozīcijā punktu, ka Latvijai ir iebildumi pret piedāvāto lēmumu pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā paredzēts, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru. 

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

 

Saeimas Eiropas lietu komisijā atbalstītā Latvijas nacionāla pozīcija bēgļu jautājumā tiks prezentēta jau nākamotrdien, 22.septembrī, paredzētajā ES iekšlietu ministru sanāksmē.

 

Apšauba stabilitāti un koleģialitāti

Dienas notikumi ''Vienotības'' frakcijas vadītājas vietniekam Kārlim Šadurskim radīja pārdomas par koalīcijas stabilitāti: “Es esmu norūpējies par koalīcijas vienprātību, pieņemot budžetu. Ja šeit dažu partiju pārstāvji ļoti vēlas spēlēt lēto populismu un iztapt vienai daļai sabiedrības, kas negrib iedziļinātie lietas būtībā un kam pietrūkst empātijas spēju, tad budžeta kontekstā vilinājums uz populismu ir vēl lielāks.”

Savukārt koalīcijas partneri nepalika atbildi parādā, piemēram, pret balsojušais komisijas deputāts un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: “Ar šantāžu un dažādiem paņēmies, ko es pat sauktu par politisko tirgošanos, mēģināt dabūt cauri savu viedokli, tas varbūt nebija korekti, vajadzēja pārliecināt, runāt. Galu galā mēs nebijām pret pozīcijas apstiprināšanu kā tādu, mums bija atsevišķi strīdīgi jautājumi. Protams, būtiski.”

Arī Rihards Kols no Nacionālās apvienības pārmeta „Vienotībai” nekoleģiālu rīcību: “Protams, šī bļaustīšanās, ka valdība ir apdraudēta, nezinu, kādēļ nevar pirmdien šo jautājumu skatīt. Jo Eiropas [Savienības] Padomes ārkārtas sēde ir 22.septembrī, otrdienā. Un tajā laikā būtu arī Nacionālās apvienības deputāti, kuriem, esmu pārliecināts, arī būtu konkrēti priekšlikumi, kurus iekļaut nacionālajā pozīcijā. Nacionālās apvienība pilnībā atbalsta vairākus EK ierosinājumus, kā cīnīties ar esošo migrantu krīzi Eiropā. Bet mēs pilnībā iebilstam pret papildu bēgļu uzņemšanu.”

Jau vēstīts, ka Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien priekšpusdienā kvoruma trūkuma dēļ neskatīja Latvijas pozīciju par vēl 526 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu Latvijā. Par šo jautājumu piektdien tika sasaukta atkārtota Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde, lai tomēr teiktu gala vārdu par Latvijas pozīciju saistībā ar vēl 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Latvijas valdība ceturtdien ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm pieņēma Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā. Tā nosaka, ka Latvija neiebilst pret vēl 120 000 bēgļu pārvietošanu ES, tostarp par vēl 526 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu Latvijā.

Valdības pieņemtais plāns paredz, ka Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tāpat pozīcijā iekļauts punkts, ka Latvija kā prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu.

Uz nepieciešamību vienoties par Latvijas pozīciju šajā jautājumā trešdien norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš sarunās par bēgļu uzņemšanas iespējām Latvijā iesaistījās pēc tam, kad varas partijas nespēja vienoties par Latvijas pozīciju. Prezidents arī ar rīkojumu uzdeva valdībai divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

Latvija par papildu 526 bēgļu uzņemšanu lēma saistībā ar EK vadītāja Žana Kloda Junkera jaunāko bēgļu uzņemšanas plānu. Tas paredz, ka ES dalībvalstīm obligāti būs jāuzņem kopumā 120 000 bēgļu. Līdz ar to kopā ar 40 000 bēgļiem, kurus ES dalībvalstis iepriekš vienojās uzņemt brīvprātīgi, ES plānots dot patvērumu 160 000 cilvēkiem, kuri pamet savas mājas saistībā ar nemieriem savā mītnes zemē.

Tāpat vēstīts, ka valdība šā gada jūlija sākumā jau vienojās, ka Latvija divu gadu laikā brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Ņemot vērā Latvijas valdības jaunāko apņemšanos, Latvija ir gatava uzņemt kopumā 776 bēgļus.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti