Teju visās Eiropas valstīs ir mediju koordinācija, bet Latvijā arvien šādas politikas nav, kas vērstos pret naida runu vai jebkādu propagandu – tā pēc diskusijas par mediju telpas aizsardzību Saeimas cilvēktiesību komisijā norādīja Eiropas Kustības Latvijā pārstāvis Andris Gobiņš. Priekšlikumus Latvijas mediju informatīvās telpas aizsardzībai Saeimas komisijām pirms pusotra mēneša bez Gobiņa iesniedza arī vairāki sabiedrības pārstāvji, uzsverot tieši starpnozaru sadarbību.
Savukārt Mediju politikas nodaļas izveide, par ko koalīcija vienojās jau marta nogalē, šobrīd esot iestrēgusi valdībā, norādīja Saeimas komisijas vadītāja no nacionālās apvienības Ināra Mūrniece. Nauda šim projektam Kultūras ministrijai uzdots meklēt esošo resursu ietvaros, taču to nav pietiekami. Kultūras ministrijas informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls gan izteica bažas par mediju koordinācijas darba grupas izveidi.
Nodaļu plānots veidot trīs līdz piecu ekspertu sastāvā, uz ko savukārt juriste un sabiedriskā aktīviste Ieva Brante iebilda. Viņasprāt, ir nepieciešami vismaz septiņi darbinieki. Savukārt NEPLP vadītājs Ainārs Dimants saistībā ar mediju telpas aizsardzību minēja Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas noteikumu maiņu, kam šogad nodibināta īpaša regulatoru grupa saistībā ar trešo valstu veidotajām programmām.
Dimants arī vēlreiz atgādināja par vienota Baltijas kanāla krievu valodā izveides nepieciešamību, norādot, ka šobrīd virzībā ir nepieciešams politisks lēmums. Pēc saeimas komisijas sēdes puses vienojās rīkot plašāku konferenci par mediju telpas aizsardzības stiprināšanu Latvijā.
