Grozījumi paredz Valsts aizsardzības dienesta izveidi.
Likuma projekts paredz, ka Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt vīriešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestu obligātā kārtā plānots piemērot tiem pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem dienestu varētu uzsākt arī brīvprātīgi.
Ar jauno likumu iecerēts noteikt, ka aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu speciālā likumā noteiktā kārtībā. Likuma projektā noteikti arī vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt, bet ne vēlāk kā līdz personas 26 gadu vecumam. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.
Šī iecere sabiedrībā tika vērtēta pretrunīgi, arī Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību dažādām neskaidrībām. Tādēļ jaunā Saeima pie šī likumprojekta darbu turpinās bez steigas.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (“Apvienotais saraksts”) norādīja: “Izaicinājums bija iepriekšējā Saeimā, kad tas bija steidzamības kārtā. Šobrīd tas virzīsies parastajā kārtībā, trīs lasījumos. Tur ir daudz. Tur ir infrastruktūras jautājumi, budžeta jautājumi, instruktoru jautājumi. To jautājumu ir ļoti daudz, kas ir jāpārrunā ar NBS un Aizsardzības ministriju – kā viņi redz, kā viņi šos jautājumus varēs atrisināt.”
Aizsardzības ministrijas vadība norādīja – darbs pie likumprojektu uzlabošanas esot turpinājies arī vēlēšanu un valdības tapšanas laikā, tādēļ šobrīd daudzas juridiskās neskaidrības jau esot atrisinātas.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons sacīja: “Mēs esam strādājuši gan ar Saeimas Juridisko biroju, gan arī ar citām iestādēm pilnveidojot šo likumu un daudzas lietas esam precizējuši, kas bija strīdīgas.”
Gala lēmumu par iesāktā likumprojekta turpināšanu ceturtdien plāno pieņemt Saeimas plenārsēdē.
Gan Bergmanis, gan Garisons pauda cerību, ka tas būs atbalstošs un likumprojektu izdosies pabeigt līdz nākamā gada 1. aprīlim, lai jau nākamgad valsts aizsardzības dienests varētu sākt darboties.
Komisija lēma rosināt Saeimu turpināt arī darbu pie jauna Imigrācijas likuma projekta un saistītajiem grozījumiem, kuru izskatīšanu nepabeidza 13. Saeimā. Likumprojekti izstrādāti, lai izveidotu līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu, kā arī apvienotu pašlaik spēkā esošo Imigrācijas likumu un likumu par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.
Kopumā 14. Saeima var lemt par 73 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.
Saeimas kārtības rullis paredz — ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma.
Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Valsts aizsardzības dienesta likumu bija iecerēts izskatīt vēl 13. Saeimas sasaukuma laikā. Tomēr pēc plašas kritikas par likumprojekta kvalitāti un daudzu priekšlikumu saņemšanas atbildīgā Saeimas Aizsardzības komisija lūdza izslēgt šo likumprojektu no 20. oktobra parlamenta sēdes darba kārtības.
Tas nozīmē, ka likumprojektu turpinās skatīt jaunā, 14. Saeima, kuras pilnvaras sākušās 1. novembrī. Aizsardzības ministrijā (AM) lēš – ja likumprojekts Saeimā tiks pieņemts vien šā gada nogalē, pirmais iesaukums Valsts aizsardzības dienestā varētu notikt nākamā gada jūlijā, nevis janvārī, kā paredzēts.
Iepriekš Saeimas Juridiskā biroja vadītāja asi kritizējusi obligātā aizsardzības dienesta likumprojekta redakciju. To kritizējis arī Tiesībsarga birojs, norādot, ka obligātā aizsardzības dienesta likumprojektā ir daudz neskaidrību un pretrunu.
Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu. AM bija plānojusi, ka pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
