Saeimas komisija plāno rosināt līdz jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rītdien, 9. janvārī, lems par priekšlikumu līdz 1. jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, par otrdien, 8. janvārī, komisijas sēdē apspriesto pavēstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!").

Šāds solis tiks sperts, jo nav salāgotas nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, skaidroja Skride. Tāpat joprojām neesot zināms precīzs cilvēku skaits, kas paliek ārpus pilnā pakalpojumu groza.

Skride prognozēja, ka priekšlikums par divu grozu dalījuma atlikšanu trešdien, 9. janvārī, komisijas sēdē saņems vairākuma atbalstu.

"Mēs zinām, ka šobrīd nedarbojas šī IT sistēma, kas pasaka, kuriem ir šis medicīnas otrais grozs un kuram nav. Nav arī zināms, kad tas darbosies. Zinām, ka likums faktiski tika ieviests tādā stāvoklī, kādā tas ir neizpildāms – gan no tehniskā viedokļa, gan tā, kas tajā ir salikts iekšā. (..) Mēs nedrīkstam faktiski šķirot iedzīvotājus pēc veselības aprūpes, ārstus nedrīkstam padarīt par nodokļu inspektoriem," sacīja Skride.

Arī politiķei Ilzei Viņķelei ("Attīstībai/Par!"), kura šobrīd pretendē uz veselības ministres amatu, ir redzējums, kas sistēmā būtu labojams. "Es domāju, ka ideālais variants Latvijai būtu tāds, ka tie cilvēki, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti, saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi skaidri zināmos termiņos un skaidri zināmā apmērā. (..) Neatkarīgi no tā, kādu nodokļu maksāšanas veidu no saviem ienākumiem viņš ir izvēlējies."

Viņķele arī lēš, ka ieviestās veselības apdrošināšanas sniegtie ieguvumi pret kopējo budžetu esot niecīgi.

Atlikt grozu dalījuma ieviešanu aicināja arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, kura tostarp norādīja uz trešās grupas invalīdiem, kuri uzreiz nav iekļauti no sociālā nodokļa maksājuma atbrīvoto personu sarakstā.

Iespēju šos cilvēkus attiecīgajā sarakstā iekļaut laicīgāk šodien komisijas sēdē atbalstīja arī deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa"). Skride sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka ir jau sagatavojis attiecīgu priekšlikumu likuma izmaiņām.

Komisijas sēdes diskusijā Klementjevs norādīja uz Veselības ministrijas neizdarību, nespējot laicīgi apzināt, cik cilvēku paliks ārpus pilnā pakalpojuma groza, kā arī nespējot nodrošināt IT sistēmu atbilstošu darbību.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, šobrīd brīvprātīgās veselības apdrošināšanas veiktas vairāk nekā 785 000 eiro apmērā.

Tikmēr veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) paudusi, ka veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu grozos nav vajadzības atlikt, apgalvojot, ka tuvāko nedēļu laikā sistēma darbosies.

KONTEKSTS:

No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.

Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi, un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Pieļauts, ka jauno kārtību varētu pielietot no februāra pēc IT problēmu novēršanas. Līdz tam visi līdzekļi veselības aprūpei tika gūti no vispārējiem nodokļu maksājumiem, un aizejošā valdība izlēma šo sistēmu reformēt, jo tieši caur apdrošināšanas sistēmu saskatīja iespējas palielināt nozarei trūkstošo finansējumu.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko slimību ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti