Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Pilsonības likumā dotu tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām. Grozījumu autori norādīja, ka Latvijas pilsonis, kas būtiski atbalstījis kādas valsts veiktu militāru agresiju un starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti, veicinātu arī Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Anda Smiltēna skaidroja, ka pilsonības atņemšana ir ļoti smagas sekas. Tādēļ, lai šo soli spertu, jābūt kādam būtiskam pārkāpumam.
Grozījumi paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, kuras veikušas genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, vai arī persona pati piedalījusies šādu darbību veikšanā.
Deputātiem vēl jāizlemj, vai atbalsta sniegšana tiks konstatēta ar valsts drošības iestādes atzinumu vai būs nepieciešams tiesas spriedums, kā to norādīja Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka šajā gadījumā nevar atļauties neprecīzas redakcijas, kas var raisīt problēmas valstī.
Latvijas pilsonību personai varētu atņemt tikai tajā gadījumā, ja pilsonības atņemšanas rezultātā persona nekļūst par bezvalstnieku. Proti, jārīkojas tā, lai Latvija ar saviem lēmumiem nepārkāptu uzņemtās starptautiskās saistības.
Par iespējām izmaiņām vēl jālemj Saeimas plenārsēdē.
