Saeimas komisija pagaidām atliek grozījumus par virsstundu apmaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija no nākamās nedēļas, 13. decembra, sēdes izslēdza grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Šos grozījumus saistībā ar dažādiem iebildumiem no Saeimas Juridiskā biroja un Tiesībsarga biroja Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgrieza otrreizējai caurlūkošanai parlamentā.

Saeimas komisija otrdien, 4. decembrī, uzklausīja visas ar šiem grozījumiem saistītās puses, un pēc ieturētas piecu minūšu pauzes komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!") aicināja deputātus balsot par grozījumu izslēgšanu no nākamās sēdes. Deputāti šo ierosinājumu atbalstīja vienbalsīgi. Skride piedāvāja šos grozījumus izdiskutēt frakcijās līdz janvārim, tomēr, kad grozījumi atkal tiks skatīti, komisija nelēma. Skride norādīja, ka

jautājums no komisijas darba kārtības tika izņemts līdz "turpmākam komisijas lēmumam".

Skride aģentūrai LETA sacīja, ka jautājuma atlikšana saistīta ar to, ka deputātiem nepieciešams rūpīgi iedziļināties šo grozījumu būtībā. Ņemot vērā, ka iepriekšējai Saeimai bija ilgs periods par šiem grozījumiem diskutēt, arī jaunajiem deputātiem vajadzētu padziļināti izprast jautājuma būtību.

Virsstundas strādājošajiem vienādu attieksmi

Otrdien sarunu par grozījumiem sāka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, kurš deputātiem un uzaicinātajām personām atgādināja par iemesliem, kāpēc Vējonis likumprojektu atgrieza otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Pleps uzsvēra, ka arī prezidents saprotot, ka likumprojekts ir nozīmīgs, tomēr prezidentu satraukuši juridiskie iebildumi, kas bijuši zināmi jau no grozījumu izstrādes sākuma. Pleps uzsvēra, ka likumdevēja neieklausīšanās Juridiskā biroja un tiesībsarga Jura Jansona norādēs liekot uzdot jautājumu, vai likumdošanas process noticis adekvāti. Prezidenta pārstāvis uzsvēra, ka visi, kas strādā virsstundas, ir pelnījuši vienādu attieksmi.

Arī Tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis norādīja, ka, tiesībsarga ieskatā, joprojām pastāv riski par iecerēto izmaiņu atbilstību Satversmei. Turklāt saistībā ar likumu neesot izpildīts tā sauktais "Satversmes tests", kurā būtu vērtēts izmaiņu mērķis un samērījums, proti, vai izraudzītā mērķa sasniegšanai izvērtētas arī iespējamās alternatīvas, kuras neierobežotu darbinieku tiesības. Piemēram, likuma mērķus varētu risināt arī nodokļu politikas kontekstā.

Kritikai par grozījumiem pievienojās partijas "Progresīvie" pārstāve, juriste Solvita Olsena, kura apgalvoja, ka izmaiņas neuzlabos darbinieku situāciju, īpaši tiem, kuri strādās virsstundas. Olsena aicināja deputātus ievērot Satversmi un ņemt vērā iebildumus, kas norāda, ka izmaiņas būtu pretrunā ar valsts pamatlikumu.

Lai ļautu nozarei savā starpā vienoties

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ("Vienotība") uzsvēra, ka EM un pārējās iesaistītās puses šos grozījumus virzīja ar mērķi mainīt "padomju stila Darba likumu", kas līdz sīkākai detaļai atrunā pienākumus. EM vēlējās radīt vispārīgāku Darba likumu, kas ļautu nozarei savā starpā vienoties par veidiem, kā nodrošināt labvēlīgākus apstākļus.

Arī Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis norādīja, ka izmaiņas paredzētas, lai likumdevējs ļautu sociālajiem partneriem noteiktos apstākļos atkāpties no likumā noteiktā "minimālā standarta". Badovskis skaidroja, ka ar priekšlikumu tiek dota iespēja par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, turklāt šāda vienošanās palielinātu kopējo labumu darbiniekiem. LM pārstāvis uzsvēra, ka šī iecere jau ir izstrādāta kā alternatīva samazināt virsstundu apmaksu visiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins norādīja, ka likumprojekta izstrādes laikā tika izvērtēti iespējamie riski, kā arī meklēts veids, kā nodrošināt sabalansētību. Likuma izmaiņu pamatmērķis ir celt darbinieku labklājību, vienlaikus neapdraudot darba devējus, piebilda Muhlinkins, kurš arī atgādināja, ka

virsstundu darbs nav obligāts un jebkuram darbiniekam ir tiesības no šāda darba atteikties.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Formane uzskata, ka likuma grozījumi atbilst Satversmei, turklāt viņa norādīja, ka prakse nozarei vienoties par nosacījumiem ir normāla visā Eiropā, tāpēc viņai rodas jautājums, kāpēc citās Eiropas valstīs šī norma nav pretrunā ar cilvēktiesībām.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Andris Lazdiņš uzsvēra, ka padome šajos grozījumos saskata augstus neatbilstības Satversmei riskus, tāpēc sliecas atbalstīt iepriekš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vairākkārt piedāvāto risinājumu, nosakot, ka visi darbinieki, kas veic virsstundu darbu par pirmajām divām virsstundām saņem piemaksu ne mazāku kā 50%, bet par katru nākamo - ne mazāk kā 100% apmērā. Arī LTRK vadītājs Jānis Endziņš sēdē pauda nostāju, ka šis būtu pareizākais risinājums.

Deputāti Anda Čakša (ZZS) un Jānis Reirs (''Vienotība'') Ārvalstu investoru padomes pārstāvim izteica kritiku, norādot, ka neizprot, kāpēc padome neaizstāv citās Eiropas valstīs tik izplatīto praksi dažādus jautājumus risināt ģenerālvienošanās kontekstā.

Sarunas turpinājumā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aicināja ņemt vērā, ka vienošanās starp sociālajiem partneriem nav bijis viegls process, tomēr šis priekšlikums ir pieņemams abām pusēm. Meņģelsone piebilda, ka, kaut arī šis nav būtisks progress, tas ir pirmais kompromiss, lai vispār varētu sākt uzlabot situāciju.

Meņģelsone piebilda, ka ārzemju partneri nav pārsteigti, kāpēc Latvijā netiek slēgtas ģenerālvienošanās, proti, nozarei nav iespējas ne par ko vienoties. LDDK ģenerāldirektore uzsvēra, ka nozare zina labāk, kā organizēt savu darbu, tomēr ar šiem grozījumiem no nozares tiek prasīta arī lielāka līdzatbildība.

Arī Meņģelsone uzsvēra, ka ar grozījumiem netiek samazinātas, bet gan palielinātas darbinieku sociālās garantijas. Tāpat Meņģelsone ir pārliecināta, ka darbā pie grozījumiem ir ievērots samērīguma princips.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja, ka birojs joprojām uztur šaubas par to, vai ar grozījumiem tiks ievērots Satversmes 91.pants, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Meistere norādīja, ka, iespējams, ar grozījumiem tiks radīti labvēlīgāki apstākļi tiem, kuriem ir zemi ienākumi, tomēr situācija būtiski neuzlabotos daudziem, kuri pelna vairāk par minimālo algu, bet strādā virsstundas. Turklāt šādi nosacījumi radītu nevienlīdzīgu attieksmi pret vienas jomas speciālistiem dažādas nozarēs, piemēram, metinātājs, kurš strādās būvniecības nozarē, par virsstundām saņems 50% apmaksu, bet metinātājs citā nozarē - 100%, skaidroja Meistere.

EM pārstāve Olga Feldmane norādīja, ka grozījumi neparedz, ka darba devējiem par virsstundām būs jāmaksā 50% apmērā, bet gan paredz iespēju abām pusēm par to vienoties, proti, darbiniekam tiek saglabātas tiesības pateikt, ka viņš strādās par 100% virsstundu apmaksu.

Deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") viņai oponēja, ka tā nebūšot, jo "mēs dzīvojam Latvijā", savukārt Reirs Klementjevam atbildēja, ka Latvijā ļoti bieži par virsstundām vispār netiek maksāts.

KONTEKSTS:

Darba likuma grozījumus 1. novembrī pieņēma iepriekšējais parlamenta sasaukumus. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Vējonis aicina Saeimu izvērtēt pieņemtā likuma samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti