Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka šāda veida grozījumi neveicinātu diskrimināciju, jo, viņaprāt, pilsoniski aktīviem cilvēkiem nevajadzētu būt problēmām ar valsts valodas lietošanu.
Kiršteins Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka Latvijā ir daudz pilsoņu, kas nezina krievu valodu, piemēram, pilsoņi, kas dzimuši, vai ilgi dzīvojuši un mācījušies ārzemēs, labi zina latviešu valodu, bet ne krievu. Un tad šādi pilsoņi tiktu diskriminēti, ja dzirdētu priekšvēlēšanu aģitāciju ne valsts valodā, skaidroja Kiršteins.
Viņš piebilda, ka, lai gan komisija priekšlikumu noraidīja, vēl būs Saeimas balsojums, un, visticamāk, šo ieceri parlaments neizskatīs tik ātri, un uz šīm vēlēšanām iecere neatteiksies. Viņaprāt, koalīcijai vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo to atbalstīja arī vairāki koalīcijas frakciju deputāti.
Tomēr komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") pauda pretēju nostāju, sakot, ka Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem ir tiesības ne tikai paust savu viedokli, bet arī saņemt informāciju sev saprotamā valodā.
Dolgopolovs raidījumā “Pēcpusdiena” arī pauda, ka runas par diskrimināciju ir nevietā, jo nevis vēlētājs meklē informāciju, bet gan politiskie spēki meklē vēlētājus un cenšas viņus sasniegt viņiem saprotamā valodā.
Savukārt papildu argumentu likumprojekta noraidīšanai izteica Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka, kura norādīja uz satraukumu mediju un reklāmas nozarēs. Pēc viņas teiktā, priekšvēlēšanu aģitācija tikai latviešu valodā nesaskan ar citiem tiesību aktiem, kas regulē mediju darbību, piemēram, Latvijas Radio darbību.
Savukārt reklāmas nozarē jau parakstīti dažādi līgumi par priekšvēlēšanu aģitāciju saturu, līdz ar to piedāvātie likuma grozījumi ir krietni novēloti, teica Līdaka.
KONTEKSTS:
Priekšlikumu ļaut aģitācijai notikt tikai valsts jeb latviešu valodā izteica Nacionālā apvienība. Viens no tās līderiem Raivis Dzintars iepriekš pauda, ka parlamenta vēlēšanās var piedalīties tikai pilsoņi, tātad cilvēki, kas zina latviešu valodu. Līdz ar to nav nepieciešamības aģitācijas materiāliem būt krievu valodā.
Tiesa, jau agrāk šai idejai trūka atbalsta parlamentā.
